Referātam esmu izvēlējusies tēmu “Zirgs latviešu tēlotājā mākslā”. Ideju veikt šādu pētījumu smēlos no Dr. agr. Raimonda Baltakmens uzrunas lasītājiem, par līdz šim maz pētīto cilvēka līdzgaitnieka zirga vietu latviešu garīgās dzīves norisēs. 1
Kaut arī līdz fototehnikas izgudrošanai zirgu attēli gleznās un zīmējumos kalpoja kā portreti un dokumenti, iemūžinot slavenus eksemplārus, māksliniekus vairāk saistīja nevis zirga naturāla atveidošana, bet šī dzīvnieka tēls un zirgs ir nodarbinājis mākslinieku prātus cauri gadsimtiem.
Zirga attēlojums ir dažāds, kad tas tiek attēlots tikai kā fons un lieta, kas izceļ laiku un vidi, kā papildinājums ainavai, gan kā galvenais varonis vai arī kādas idejas nesējs ar simbolisku nozīmi. Zirgs vienmēr ir bijis līdzās cilvēkam gan miera, gan kara laikā, kā darbā tā atpūtā, medībās, sporta sacīkstēs un cirka izrādēs. Pētot mākslas grāmatas par transporta, cirka un medību atainojumu mākslā, neizbēgami sastopamies ar zirgu. Jau ledus laikmeta alu zīmējumos savvaļas zirgi un bizoni bija visvairāk izmantotie glezniecības motīvi.
Daudz un dažādi mākslas darbi ir veltīti zirgu un jātnieku attēlojumam. Zirga tēls atrodams uz vecām un jaunām monētām, zīmogiem, ordeņiem, emblēmām, fabrikas zīmēm.
Mūsdienu mitoloģijā skrejoša zirga tēls parasti asociējas ar abstrakto jēdzienu brīvība, (te sava loma ir vesterniem un teiksmainajām Marlbory Country cigarešu reklāmām) kas turpina asociāciju rindu līdz laimei, kaislībai, spēkam un tamlīdzīgiem jēdzieniem.…