Zirgkopības leksika kultūrvēsturiskajā un speciālajā literatūrā

Cilvēku kā kultūras būtni veido sabiedrība, ģimene, tauta, arī valoda. Visam, kas atrodas ap mums, ir savs vārds, apzīmējums, tāpēc veidojas termini un dažāda veida speciālā leksika. Tie rodas gan kā aizguvumi, gan kā veidojumi pašu valodā no vārdu celmiem.
Tā kā kopš senatnes cilvēka līdzgaitnieks ir zirgs, jo ar to pelnīta iztika un tas bijis pārvietošanās līdzeklis gan medībās, gan karā, tad visam, kas saistīts ar zirgiem, ir bijuši savi nosaukumi. Laika gaitā veidojusies leksika, kas saistīta ar zirgkopību.
Ļoti svarīgi ir saprast jēdzienus termins un vārds. Tie tiek noskaidroti pirmajā nodaļā, turklāt pirmās nodaļas otrajā apakšnodaļā tiek izklāstīti latviešu terminoloģijas izstrādes principi, izmantojot valodnieces Valentīnas Skujiņas grāmatu „Latviešu terminoloģijas izstrādes principi”.
Zirgkopības leksikā svarīga ir saskaņotība gan vienas nozares, gan blakusnozaru, gan attiecīgās valodas, gan starptautiskajā līmenī.
Zirgkopības leksika veidojusies senos laikos, tāpēc zinātniski pētnieciskā darba otrajā nodaļā tā tiek analizēta pēc vēsturiskās veidošanās. Bez tam interesanta ir zirgkopības leksikas etimoloģiskā izcelsme, kura pētīta, izmantojot Konstantīna Karuļa divsējumu „Latviešu etimoloģijas vārdnīcu”.
Analizējot zirgkopības leksiku, svarīgi materiālu sagrupēt pēc vārdšķirām un morfoloģiskā sastāva.…