Zirga simboliskā nozīme

1. Zirga simbols mitoloģijā
Jau paleolīta laikmeta alās bieži sastopami Zirga attēlojumi. Savu lielo nozīmi zirgs daudzās kultūrās saglabāja arī pēc industriālās revolūcijas, tādēļ tam ir plaša un bagāta simbolika. Sākotnēji zirgu uzskatīja par htonisku (zemes un pazemes) dzīvnieku, kam sakars ar ūdeni un uguni kā dzīvības devējiem, bet reizē arī draudīgiem spēkiem. Eiropā un tālajos austrumos samērā izplatīts ticējums ir, ka zirgs ar savu nagu var izcirst no zemes avotu. Zirgu simboliski saista arī ar mēness spēkiem. Dažu tautu (piem., centrālazijas un indoeiropiešu tautu) priekšstatos zirgs parādās kā dvēseļu pavadonis. Šī iemesla dēļ zirgu reizēm apglabāja līdzās mirušam cilvēkam vai arī upurēja, kad kāds nomira. Zirga simbolikas negatīvais aspekts redzams, piem., zoroastrismā (reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku – labā un ļaunā – cīņu un uguns pielūgšanu), kur Arimans, pretspēku iemiesotāja gars, bieži parādās zirga izskatā. Ar negatīvo simbolisko nozīmi saistās arī grieķu mitoloģijā sastopamie puscilvēki, puszirgi (piem., kentauri, satīri), kuru ķermeņa daļas, kam ir zirga apveidi, apzīmē nevaldāmās dziņas. Savukārt, spārnotā zirga Pēgasa tēls grieķu mitoloģijā sasaucas ar gaismas simboliku, kas izveidojusies vēlāk nekā zirga htoniskā simbolika. Šādā nozīmē zirgu, it seviški baltu zirgu, uzskata par saules un debesu dzīvnieku, par dieva kumeļu un par prāta savaldīto spēku simbolu (salīdzinājumā ar pazīstamo līdzību par diviem zirgiem Plutona dialogā „Faidrs”) vai arī par prieka un uzvaras simbolu (attēlos un uz mocekļu kapakmeņiem zirgs kā jaunības, spēka, dzimumdziņas un vīrietības simbols saistās gan ar tumšo, gan ar gaišo minētās zirga simbolikas aspektu). Zirgs ir 7 zīme ķīniešu zodiakā un atbilst svariem (jātnieks).

…