Ievads
Tautas saimniecības liela loma ir notikumu, procesu un laikmetu periodizācijai. Tās pamats savukārt ir izvēlētie kritēriji . Tie var būt gan sasniegtais ražotājspēku attīstības līmenis un sabiedrībā valdošās ekonomiskās attiecības, gan arī vispārējās vēstures periodizācijā izmantotie cilvēku sabiedrības civilizācijas un kultūras sasniegtā līmeņa paši būtiskākie rādītāji.
Ekonomiskas attīstība liela loma bija zinātniski tehniskam progresam. Izgudrojot dažādas jaunas mašīnas tika paaugstināta darba ražība, tas ir viena cilvēkstundā var izdarīt daudz lielāku darba apjomu. Piemēram agrāk arot laukus ar zirgu viena hektāra aparšanai bija nepieciešamas divas dienas, bet tagad ar traktoru to pašu darba apjomu var izdarīt vienas stundas laikā un pat ātrāk.
Darbā ir aprakstīts zinātniski tehniskais progress 18. – 20. gadsimtā, kad tika izgudroti dažādi atklājumi, bez kuriem mūsdienās dzīve nebūtu iedomājama.
Tvaika, vērpšanas un aušanas mašīnas
Pirmo funkcionējošo tvaika mašīnu 18. gadsimta sākumā konstruēja francūzis D. Papēns. 1698. gadā angļu inženieris T. Severijs izgudroja mašīnu, kas ar tvaika palīdzību izsūknēja ūdeni no šahtām. 1701. gadā sekoja angļa T. Ņūkamena tvaika sūknis; 1776. gadā tika radīta tvaika laiva un 1796. gadā Francijā – trīsriteņu tvaika rati. Izšķirīgo lūzumu panāca Dž. Vats, kura jaunievedums padarīja tvaika mašīnas plaši izmantojamas un ieviešamas ražošana. Vats, plaša vēriena rūpnieka M. Boltona, kas izprata jaunā atraduma nozīmi, atbalstīts, sāka pārdot savas tvaika mašīnas. 1800. gadā apmēram 500 mašīnu darbināja aušanas iekārtas, dzelzs āmurus.
Masveida ražošana nav iedomājama bez tehnikas progresa. Audēji un vērpēji, kas strādāja savās mājās, nebija pakļauti stingriem darba laika ierobežojumiem un nebija spiesti demonstrēt īpašu čaklumu, jo izejmateriāli lielākoties tika pārstrādāti savām vajadzībām. Turpretim centralizētajās fabrikās ar skrupulozu darba dalīšanu strādājošie tika pakļauti stingrai kontrolei, lai noteikta laika vienībā saražotu pēc iespējas lielāku produkcijas daudzumu. Jaunā darba organizācija manufaktūras atrisināja tikai daļu no problēmām.
Tikai kokvilnas ražošanas mehanizācija deva izšķirīgo impulsu pagriezienam. Kokvilnas ražošana bija pirmā ražošanas nozare, kas piedzīvoja revolūciju. Līdz 1830. gadam manufaktūras bija vienīgā britu ražošanas nozare, kurā fabrika (mill – nosaukums cēlies no visizplatītākās pirmsindustriālas ražotnes, kurā tika izmantotas mehāniski vadāmas mašīnas) dominēja. Vairums fabriku līdz 1860. gadam palika manufaktūras fabrikas, kurās ražoja galvenokārt kokvilnu. Citur ražošanu fabrikās izmantoja maz. Pat tvaika dzinējus līdz 1815. gadam izmantoja tikai šahtās.
18. gadsimta sākumā vienai kokvilnas aušanas iekārtai vajadzēja četrus audējus, bet vilnas aušanas iekārtai – desmit. 1733. gadā pulksteņmeistars no Lankasteras Dž. Kejs izgudroja "aušanas laiviņu", kas divkāršoja viena audēja darba ražīgumu. Audēji sadumpojās, jo daudzi no viņiem tādēļ palika bez darba, un Kejam bija jābēg uz Franciju.
Sākumā sarežģījumus ražošanā radīja vērpšanas un aušanas sabalansēšana: lai darbotos viens audējs, bija nepieciešami trīs četri vērpēji. Pēc kustīgās atspoles izgudrošanas tika paātrināts aušanas process, kas situāciju saasināja vēl vairāk. Lūzumu nodrošināja trīs atklājumi: pirmkārt, vērpšanas mašīnas. Pastāvēja liels pieprasījums pēc vērptās dzijas. Laikposmā starp 1764. un 1767. gadu audējs un namdaris Dž. Hārgrīvss no Blekbērnas izgudroja "Spinning Jenny" (vērpšanas mašīnu), ar kuru viens vērpējs varēja vērpt 6-7, bet vēlāk līdz pat pavedieniem vienlaikus. Taču šo mašīnu savērptie pavedieni bija neizturīgi un derēja tikai audu paveidiem, vilnu joprojām vajadzēja vērpt ar rokām. Tad 1769. gadā bārddzinis un veikalnieks no Prestonas Ārkraits kopā ar Dž. Keju uzlaboja vērpšanas mašīnas. 1779. gadā kalējam S. Kromptonam no Boltonas izdevās radīt šo abu vērpšanas mašīnu kombināciju. Viņa vērpšanas mašīna ("Mule Jenny") auda izturīgus, labus diegus. 1804. gadā Francijā Ž. M. Žakārs izgudroja aušanas mašīnu zīdam, ar kuras palīdzību auduma varēja ieaust arī rakstu.
…
