Informācijas nodrošināšanas līdzekļi.
Strauji pieauga pasta sakari: kara ar Napeleonu laikā katrs iedzīvotājs Anglijā saņēma apmēram divas vēstules, 1880.-1885.g. to skaits pieauga līdz 42 vēstulēm.
80.gados G.Daimlers un K.F.Bencs uzbūvēja pirmo automobili, tika ieviests arī telefons, gramafons, aviolidojumi u.c. 1879.g. T.Edisons konstruēja elektrisko kvēlspuldzi, tādējādi ievadot elektriskās apgaismošanas laikmetu.
Arī tālruņa principu izgudroja vācietis, proti, skolotājs J.F.Reiss no Gelhauzenes. Vārdu noraidīšanu praksē ieviesa G.Bells, konstruējot “tālklausuli”. Pirmo vācu telefona tīklu atklāja Berlīnē 1881. gadā.
Automātiskās telefona centrāles un jaunie telefona aparāti stipri palielināja telefona un telegrāfa sakaru ātrumu un sakaru līniju caurlaidību. 19. gs otrajā pusē krievu zinātnieks Aleksandrs Popovs un itāliešu fiziķis Guljelmo Markoni izgudroja jūtīgus radiouztvērējus, lai varētu nodibināt radiosakarus.
Regulāra vilcienu satiksme Eiropā nodrošināja ātrāku un drošāku pasta darbu un pasta sūtījumu saņemšanu.
Gramafona un skaņas magnētiskā ieraksta aparāta izgudrošana nozīmēja revolūciju audioinformācijas iegūšanai, saglabāšanā un pārraidē, kinouzņemšanas un kinoprojekcijas aparāti aizsāka tādu pašu revolūciju videoinformācijā.
Elektrības izmantošana.
Ž.L.Gē-Lisaks konstatēja, ka elektronu plūsma ir spējīga magnetizēt kristālu, un 1831. gadā M.Faradejs atklāja, ka magnētisms rada elekrisko strāvu. Viņa izgudrojums lika pamatus elektrības izmantošanai un elektrodzinēja izgudrošanai, kas tika attīstīta tieši gadsimta beigās.
V.Sīmenss, kombinējot, elektromagnētismu un magnētisko indukciju, atklāja dinamoprincipu, dodot iespēju elekrtībai un magnētismam vienam otru ietekmēt; tādējādi izdevās iegūt enerģijas avotu ilgam laikam. Elekroenerģijas plūsma pastiprina magnētus, bet tie savukārt – elektroenerģijas plūsmu, un savstarpējā ietekmē magnētisms palielinās līdz avien augstākai enerģijas pakāpei.Uz šā pamata radās pavisam jauns mašīnu veids, kam bija lemts pārveidot dzīvi uz zemes. Pirmo šāda tipa mašīnu sāka būvēt jau 1879. gadā. Šajā pašā gadā Sīmensam izdevās atrast svarīgu elektromotoru izmantošanas formu – elektrisko dzelzceļu, kas pirmo reizi tika ieviests Berlīnē. 1880. gadā tika izgudrots elektriskais lifts (Nr. 2 lit. sarakstā)..
Elektrība pakāpeniski nomainīja gāzi pilsētu apgaismošanā, bet gadsimta beigās zirgu tramvaju nomainīja elekriskais tramvajs.…
