Ļoti svarīga zinātnes attīstības daļa 20. gadsimtā ir militārās tehnoloģijas. Tieši otrā pasaules kara laikā visvairāk līdzekļu tika izlietoti armiju būvēšanai. Tika ražoti tanki, kuģi, zemūdenes, lidmašīnas, tika izgudroti atomieroči.
Tanki.
Būtībā pirmais, kas nāk prātā, izrunājot vārdu „karš”, ir tanki. Tanki, praktiski galvenā katras armijas sastāvdaļa, bija ļoti daudz un dažādi. Vācija, kas bija viens no lielākajiem bruņojuma ražotājiem, 20. gs. Pirmajā pusē izlaida vairāk nekā 50 tanku modeļus, no tiem vissmagākais - „Tīģeris”, visvairāk izmantotie, vidējie – „Panzer III”, „Panzer IV”. Vēl jāpiemin artilērijas vienības, bruņotie auto, kā arī dažādi eksperimentāli tanki, kā, piemēram, Panzer VIII Maus, kura masa sasniedza 180 tonnas, taču nekad netika izmantots praksē.
Jaunas tehnoloģijas sadzīvē
1926. gadā skotu inženieris Džons Logijs Bērds pirmoreiz atklātībā demonstrēja televīziju. Ap to pašu laiku krievu izcelsmes amerikāņu inženieris Vladimirs Zvorkins izgudroja televīzijas pārraides lampu, kas bija sarežģītāka nekā Bērda sistēmā un ir pamatā mūsdienu televīzijas darbībai. 1956. gadā ASV firma Apex pirmoreiz demonstrēja videolenti; kasešu magnetafonu parādījās 1969. gadā tos izlaida firma Sony Japānā.
Radio (19.gs-20gs.)
1960. gadā zinātnieks Teodors Meimens uzbūvēja pirmo lāzeru. Meimens ieguva lāzera gaismas kūli, ar parastu impulsa gaismu apstarojot īpašu sintētiskā rubīna stieni. Tagad lāzerus izmanto visur – datoros, cd atskaņotājos, rūpniecībā, telefona tīklos, mikroķirurģijā u.c.
Jau 1961 gadā [Will Hicks and Elias Snitzer] izgudroja optisko šķiedru, bet tikai ar laiku atklāja tās lieliskās īpašības pārvadot signālus lielos attālumos ļoti ātri. Arī šo tehnoloģiju var izmantot daudz un dažādi un drīz nākotne bez tā vairs nebūs iespējama.…