Zināšanu vērtēšana vizuālās mākslas stundā 9.klasē

Pašlaik pasaulē nav viena atsevišķa vispārēji pieņemta vērtēšanas modeļa. Tieši otrādi, pastāv daudzi vērtēšanas modeļi un metodoloģijas, kas pašlaik pārvēršas potenciāli pielietojamos modeļos. Vērtēšanas modeļa un metodoloģijas izvēlei vajadzētu balstīties uz konkrēta bridi risināmam izglītības problēmām.
Regulācija ir katras mērķtiecīgas darbības būtiska sastāvdaļa. Tai pakļautās operācijas ir kontrole, analīze, vērtēšana un korekcijas.
Kontrole – sistemātiskā vai epizodiska doto uzdevumu izpildes novērošana un uzraudzība, lai pārliecinātos par izpildes pareizību un izdarītu labojumus atbilstoši izvirzītajam pedagoģiskajam mērķim; pārbaude. Kontroles pamatfunkcija ir veidot nepieciešamību pēc paškontroles.
Analīze – viena vesela izskatīšana, izpētīšana un sadalīšana uz sastāvdaļām.
Vērtējums – atzinums par izglītības programmā noteiktā mācību satura apguves līmeni; vērtēšanas rezultāti, ko var paust atzīmi, citu simbolu vai aprakstošu stāstījumu.
Korekcija – pārdomātu un attaisnojamu darbību kopums kļūdu novēršanai un vēlama rezultāta sasniegšanai.
Tā notiek arī skolas pedagoģiskajā procesā: skolotājs regulāri seko skolēnu mācībām un izdara nepieciešamas korekcijas; skolas vadība analīze un vērtē skolotāju darbu, bet Izglītības ministrija regulē un saskaņo skolu darbību valstī.
Vērtēšanu skolā var definēt kā jebkuru metodi, ko lieto, lai labāk izprastu skolēna zināšanas“. Tas nosaka, ka vērtēšana var būt gan tik vienkārša kā skolotāja subjektīvais spriedums, kas balstās uz vienu skolēna snieguma novērojumu, gan arī tik sarežģīta kā piecu stundu standartizētais tests.
Sava darbā autore mēģināja sasniegt tādu mērķi:
Noteikt zināšanu kritērijus 9. klases vizuālas mākslas stundā, tēmā „Klusa daba”.


Darba uzdevumi:
Apskatīt dažādus kontrolējoši vērtējošas sistēmas funkcijas, veidus, metodes, formas.…