Pēdējā laikā tiek ļoti daudz runāts par zināšanu prasmju nozīmi mūsdienās. Šobrīd, katrs no mums vairs nevar cerēt, ka ar jaunības gados uzkrātajām zināšanām un prasmēm pietiks līdz mūžā beigām.
Šobrīd Latvijas sabiedrībā ir jauni ekonomiski, kultūras un sociāli apstākļi. Šīs pārmaiņas ietekmē ikvienu izglītības mācību iestādi. Mūsdienās nepietiek ar akadēmiskām zināšanām vien, māceklim ir jāapgūst zināšanas, ko izmantot tālākajā dzīvē, kā arī prasmes. Tāpēc ikvienas izglītojošās institūcijas pienākums ir veidot tādu izglītošanas politiku, lai mācību procesā varētu iegūt pieredzi, zināšanas dzīvei, (dzīves)prasmes un gatavību tās izmantot.
Vairāk gribētos runāt par zināšanu un prasmju nozīmi mūsdienās Latvijā.
Kas tad ir zināšanas? Zināšanas ir tās atziņas, idejas, visa veida informācija, kura ir iegūta iepriekš, tagad un nākotnē. To varētu nosaukt kā dzīves teorētiskā daļa, kura tiek sniegta visas dzīves laikā no apkārtējās sabiedrības. Zināšanas – „sistematizēts objektivizētu atziņu kopums, ko cilvēks ieguvis mācoties, darba pieredzē, pētniecībā u.tml.: izziņas rezultāts.” [8.,192]
Kas tādā gadījumā ir prasmes? Prasmes ir iegūto atziņu, ideju, informācijas pielietošana savā praktiskajā darbībā. Ja runājām iepriekš par dzīves teorētisko daļu, tad šeit var runāt par praktisko daļu. Kā cilvēks spēj iegūto teorētisko daļu izmantot praktiski. Prasme – „kādas darbības izpildes priekšnosacījums; tāda zināšanu un darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot darbībā. [1.,31]
Vai tiešām mūsdienās ir nepieciešamas tik daudz zināšanu? Vai šī informācijas plūsma nav kaitīga? „Daudzpusīgas zināšanas ļauj cilvēkiem atrast savu ceļu informācijas ieguvē, ļauj viņiem kritiski izvērtēt attēlus un informāciju, ko tie iegūst no dažnedažādiem avotiem.” [3.,23] tas, protams, neattiecas uz visu sabiedrību kopumā. Katrs tomēr no mums ir savādāks, uztveršana arī ir savādāka. „Sabiedrībā, kurā indivīdam nāksies izprast sarežģītas situācijas, kurā viņu appludinās milzīgs dažnedažāds informācijas apjoms, pastāv risks, ka radīsies nesaskaņas starp tiem, kas spēj šo informāciju izskaidrot, kas spēj to tikai izmantot un kas ir pilnīgi bezpalīdzīgi.” [3.,6] Skaidrs, ka vienmēr pastāvēs tādi cilvēki, kuri nespēs „sagremot” attiecīgo informāciju. Savādāk šo informācijas plūsmu vērtēs un sapratīs, jo viņiem nav attiecīgu zināšanu un prasmju, lai to spētu izdarīt. …
