Zināšanu dzīves cikls

Gadiem un gadsimtiem ejot sabiedrība un pastāvošā situācija nosaka materiālās vērtības, kas konkrētajā laika periodā ir vissvarīgākās, visdārgākās un visvērtīgākās. Mūsdienās ir izveidojusies tāda situācija, ka mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā un tieši informācijai ir vislielākā materiālā vērtība. Taču informācija neko nelīdz, ja to nevar pārvērst zināšanās.
Zināšanām, tāpat kā jebkurai lietai, ir savs dzīves cikls. Lai to varētu apskatīt vispirms jānoskaidro, kas tad īsti ir zināšanas. Literatūrā ir sastopamas dažādi skaidrojumi jēdzienam zināšanas, piemēram:
Zināšanas ir organizēta informācija kādas problēmas risināšanai;
Zināšanas ir informācija, kas ir organizēta un analizēta, lai padarītu to saprotamu un pielietojamu problēmas risināšanai vai lēmuma pieņemšanai;
Zināšanas sastāv no patiesības un pārliecības, perspektīvām un jēdzieniem, vērtējuma un cerības, metodoloģijas un zināšanas kā darīt;
Zināšanas ir pilns izpratnes, pieredzes un procedūru kopums, kas tiek aplūkotas kā pareizas un patiesas un nosaka cilvēka darbību, uzvedību un savstarpēju komunikāciju;
Zināšanas ir spriešana par informāciju un datiem veicinot darbošanos, problēmu risināšanu, lēmumu pieņemšanu, mācīšanos un mācīšanu;1
Zināšanas tas ir pieredzes, vērtību, kontekstuālas informācijas, eksperta redzējuma un intuīcijas sajaukums, kas rada vidi un struktūru jaunas pieredzes un informācijas izvērtēšanai un pieņemšanai.…