Šobrīd Latvijā viena no aktuālākajām tēmām ir straujā valsts attīstība, un līdz ar to arī straujais kredītu pieaugums un potenciālā ekonomikas pārkaršanas iespēja, ta saucamais „burbulis”.
Ar savu zinātniski pētniecisko darbu – pētījumu par vidusskolnieku zināšanām un attieksmi pret kredītiem, vēlos pierādīt vai apgāzt pašlaik sabiedrībā pastāvošo uzskatu, ka aug jauna patērētāju paaudze, kas būs ar mieru „dzīvot visu mūžu uz kredīta”. Līdz šim, cik es zinu, neviens pētījums nav veikts vidusskolnieku vidū par šo tēmu.
Kā uzdevumu es sev izvirzīju, ar pašas sastādītas aptaujas palīdzību, noskaidrot 10. – 12. klašu skolnieku zināšanas un viedokli par kredītiem. Daudzi pēc skolas beigšanas turpinās mācības augstskolā un ņems savu pirmo kredītu – studijām augstskolā. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski pēc iespējas ātrāk vidusskolniekiem apzināties, kas ir kredīts un ar to saistītos riskus. Galveno informāciju un risku iespējas es centos atspoguļot darba teorētiskajā daļā.
Pamatinformāciju par kredītiem galvenokārt es ieguvu no publiski pieejamiem preses materiāliem, interneta un banku informācijas.
Darba pirmajā daļā es izklāstīju pamata teoriju par kredītiem, analizēju pašreizējo situāciju kredītu tirgū Latvijā, iekļaujot statistikas datus, kā arī aprakstīju ekonomikas burbuli, tā plīšanas iespējas un sekas. Otrā daļa ir pētniecisko rezultātu apkopojums, ko es ieguvu aptaujas rezultātā. Aptauja sastāv no 9 jautājumiem, ar kuru palīdzību man izdevās uzzināt vidusskolnieku attieksmi pret kredītiem, un novērtēt to zināšanas šajā jomā.
Kredīti ir banku aizdevumi. Tie iedalās ilgtermiņu un īstermiņu kredītos. Pazīstamākie no īstermiņu kredītu veidiem ir kredītkartes, overdrafts un patēriņa kredīts. Tie ir piemēroti tādu patēriņu preču pirkšanai, kā, piemēram automašīnai, sadzīves precēm, un arī ceļojumu apmaksai. Bet tādu mērķu segšanai, kuri atmaksāsies ilgākā laika posmā, kā, piemēram mājokļu iegādei, celtniecībai vai remontam būs piemērotāks ilgtermiņa kredīts. Viens no pieprasītākajiem ilgtermiņa kredītu veidiem ir hipotēku kredīts. Šo kredīta veidu var saņemt, ieķīlājot nekustamo īpašumu, kas kalpo kā aizdevuma nodrošinājums. Visbiežāk kā nodrošinājums tiek izmantota zeme un ēkas (dzīvokļi, privātmājas).
Hipotēku kredīta minimālais atmaksas termiņš ir 6 mēneši, bet maksimālais parasti ir līdz 30 gadiem, lai gan atsevišķos gadījumos termiņš var sasniegt pat 40 gadus un vairāk. Jo garāks ir termiņš, jo pārmaksāt bankai iznāks vairāk. Par kredīta izmantošanu klients bankai maksā procentus. Procentu likme ir gada maksa par aizdevumu, kas izteikta procentuāli un tiek aprēķināta no vēl neatmaksātās kredīta summas. Kredīta atmaksa tiek veikta, saskaņā ar kredīta maksājumu grafiku. Parasti tas notiek reizi mēnesī, maksājot mēneša laikā uzkrātos procentus un daļu no kredīta pamatsummas.
Bieži cilvēki jautā, kurā valūtā ir izdevīgāk ņemt kredītu. Aizņemējiem ir svarīgi padomāt arī par valūtu riskiem. Populārākās valūtas, kurās cilvēki ņem kredītus ir EUR un LVL. Agrāk bija arī USD, bet pēdējo 2 gadu laikā dolāriem ir ļoti strauji cēlusies starpbanku likme, līdz ar to par šiem kredītiem iznāk maksāt aizvien dārgāk. Parasti bankas iesaka ņemt tajā valūtā, kādā ir ienākumi – tātad Latvijā latos, jo tad nav jāmaina katru mēnesi valūta uz citu valūtu, kas arī ir izdevumi. Tomēr daudzi ņem hipotēku kredītu EUR valūtā, jo tas ir kredīts uz daudziem gadiem un ir sagaidāms, ka Latvijā tomēr kaut kad EUR tiks ieviesti – tad nebūs jādomā par kredīta valūtas izmaiņām. Kā arī EUR kredītiem līdz šim ir bijušas izdevīgākas (zemākas) likmes.
Summu, kādu var aizņemties, aprēķina no cilvēka ienākumu līmeņa un līdzšinējās kredītvēstures (vai ir tāda bijusi, cik kārtīgi atmaksāts kredīts). Katra banka nosaka savus kritērijus, cik lielu izmaksāt kredītu, lai būtu maksimāli droši, ka klients spēs kredītu maksāt un viņam pietiks arī naudas ikdienas dzīvei. Īstermiņa kredītiem parasti aprēķina pēc mēnešalgas lieluma.
Bankas parasti prasa klientam arī piedalīties preces pirkumā ar savu naudu, to sauc par pirmo iemaksu. Pie hipotēku kredīta parasti tie ir 10-15% no pirkuma vērtības, ko cilvēkam vajag iekrāt jau pirms tam, kas ļauj paņemt kredītu tikai tiem, kas to var atļauties, kā arī cilvēkam nākas nopietnāk padomāt par pirkumu, jo ir jāiegulda sava nauda. Tas samazina risku, ka kredītu varētu paņemt bezatbildīgi cilvēki, kas kredītu nevarēs vai pat negribēs atmaksāt. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā, lielās konkurences dēļ, bankas ir sākušas prasīt aizvien mazāku pirmo iemaksu vai pat nemaz, finansējot preces vai mājokļa iegādi pilnā apmērā.…
