Zīmes

Cilvēks rada nozīmes caur zīmju radīšanu un interpretēšanu. Zīmes var ietvert sevī vairākas formas: vārdus, attēlus, skaņas, smaržas, garšas, aktus vai dažādus objektus. Taču par zīmi var arī kļūt priekšmets, kam nav būtīskas īpašības, jo ar laiku šim priekšmetam ievieš apzīmējumu, un tikai tad šis priekšmets kļūst par zīmi. Katrs priekšmets var būt kā zīme līdz laikam kamēr šo citu zīmi neapzīmē jau jauna zīme.
Tomēr laikam ritot, mainās jēgas konteksts un līdz ar to mainās ar to saistītie simboli. Mēs noteiktajam priekšmetam ar laiku piešķiram jaunu simbolu. Tā pat arī ir ar zīmēm, laika gaitā, cilvēks vecās zīmes „nomaina” pret jaunām zīmēm un šī vecā zīme „iemanto” pavisam citu nozīmi


1.SEMIOTIKA
Semiotika ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām, to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Semiotika pētī arī nozīmes rašanos un informācijas nodošanu. Viens no nozīmīgākajiem semiotikas pamatjēdzieniem ir zīme; zīme semiotikā tiek definēta kā jebkas, kas kādam kaut kādā mērā aizstāj kaut ko citu. Semiotiķis Čārlzs Viljams Moriss savā 1938. gada darbā "Zīmju teorijas pamati" (Foundations of the Theory of Signs) semiotiku definēja kā sintakses, semantikas un pragmātikas apvienojumu. Sintakse pētī attiecības starp zīmi un zīmi, semantika – starp zīmi un objektu (pētī nozīmi), pragmātika – starp subjektu un zīmi(4).…