Ievads
Šajā referātā ir aplūkota informācija par Freida socializācijas teorijām galvenajos aspektos. Tā kā man vienmēr ir bijusi interese par psiholoģiju, izvēlējos tematu „Freida socializācijas teorijas”. Ar šī darba palīdzību vēlos noskaidrot kāda ir psiholoģijas saistība ar socioloģiju un cik liela ir tās nozīme. Kā vēl vienu aspektu tēmas izvēlei varu minēt socializācijas nozīmi cilvēka dzīvē. Tai ir liela nozīme indivīda attīstībā un integrācijā sabiedrībā visā dzīves garumā.
Freida vārdu mūsdienās ir dzirdējis gandrīz jebkurš un mūsu leksikā ir ienākuši daudzi viņa radīti jēdzieni. Bieži viņš tiek citēts pat neapzinoties oriģinālo avotu. Zigmunds Freids ir psihoanalīzes radītājs, kurš ir izveidojis bāzi daudzu jaunu teoriju attīstībai ne tikai psiholoģijas nozarē. Viņa izvirzītās teorijas bija kā jaunas pasaules atklāšana un krasi mainīja sabiedrībā pastāvošos uzskatus.
Referāta mērķis ir veikt literatūras apskatu un apkopot informāciju par Freida socializācijas teorijām.
Darba sākumā sniedzu dažādu jēdzienu skaidrojumus. Lai varētu runāt par un saprast socializācijas teorijas, ir nepieciešams termina „socializācija” skaidrojums, kas būs aprakstīts referāta pirmajā sadaļā. Tālāk veicu ieskatu vairāku autoru socializācijas teorijās, lai noskaidrotu teoriju atšķirības. Veiksmīgākai Freida socializācijas teoriju izpratnei aplūkošu viņa dzīves galvenos pieturpunktus. Lasot Freida biogrāfiju iezīmējas veids, kādā viņš ir nonācis pie saviem pieņēmumiem, līdz ar to attīstot un pierādot savas teorijas.
Analīzē vairāk pievērsīšos Freida izvirzītajām teorijām par psihes struktūrām un personības attīstības stadijām, jo tieši tās uzskatu par nozīmīgākajām socializācijas procesu skaidrošanā.
Socializācija
Socializācija ir kompleksu procesu kopums, kura laikā indivīds apgūst sociālās normas, izturēšanos un iemācās mijiedarboties ar citiem. Tā notiek gan mikro, gan makro līmenī - tiek radīta emocionāla saikne ar indivīdiem un sociāla saikne ar sabiedrību. Ar socializācijas palīdzību indivīds formē savu personību (iegūst „es” apziņu), kļūst par pilntiesīgu sabiedrības vai grupas locekli un iemācās kā sadzīvot ar citiem tās locekļiem. Tas nepieciešams, lai risinātos sekmīga līdzpastāvēšana.
…