Z. Freids parāda, ka psihe nav tikai apziņa, bet to veido arī neapzinātā daļa – bezapziņa (Id) un priekšapziņa jeb bezapziņa, kas var tikt apzināta. Viņaprāt, cilvēka darbību virza dziņas (vajadzības, vēlmes), kas lokalizētas psihes bezapziņas daļā.
Viena no tām ir seksualitāte, kas ir bioloģiski nosacīta un neapzināta. Tieši Id, pēc Z.Freida domām, ir enerģijas rezervuārs. Viņa priekšstatos šī enerģija ir seksuālā enerģija – libido, kura var tikt izmantota dažādām darbībām, arī jaunradei un garīgai darbībai. Atbilstoši Z. Freida priekšstatam zīdainim ir tikai bezapziņa. Pirmā bērna seksuālās enerģijas izpausme ir viņa dziņa pēc mātes krūts, kuru viņš uztver nevis kā kaut ko atsevišķu, bet gan kopā ar sevi. Attīstības gaitā bērnam pakāpeniski veidojas arī pārējās psihes daļas, t.i. Ego jeb Es un Superego.
Ego nodrošina piemērošanos videi. Tās saturs ir sajūtas, uztvere, uzmanība, domāšana, iztēle, atmiņa. Bet arī šie procesi nenotiek tikai apziņā; tie slēpjas arī bezapziņā un priekšapziņā. Piemēram, par neapzinātu domāšanu uzskatāma intuīcija, arī sapņi un fantāzija.
Superego – psihes komponents, ko Z.Freids uzskata par iekšējo cenzoru jeb morāli – sāk veidoties pirmā dzīves gada beigās reizē ar apziņu. Arī no Superego tikai daļa ir apziņā, bet lielākā daļa - priekšapziņā un pat bezapziņā.…