Secinājumi.
Veicot šo darbu, es uzzināju, ka Zigmunds Freids ir psihoanalīzes pamatlicējs. Uzzināju arī to, ka cilvēks atrodas savu neapzināto dziņu varā un ka personības radošie spēki ir instinkti, kuri lielā mērā vada uzvedību.
Freida pamatidejas saistītas ar neapzinātās psihiskās darbības analīzi, tās principu atklāšanu, kurā palīdz kopums, ko veido cilvēka sociālā pieredze un raksturs. Freids īpašu uzmanību pievērš pārteikšanās gadījumiem un sapņiem, kas dod labākos līdzekļus zemapziņas noslēpumu atklāšanā. Sapņošana nav tukša aktivitāte, bet gan kalpo kā vēlēšanās piepildīšanas līdzeklis.
Psihoanalīze nodarbojas ar jautājumu, kā neapzinātais ietekmē apziņu, cilvēka rīcību, citiem vārdiem – tā ir mācība par bezapziņu. Tajā uzkrājas cilvēka nerealizētās vēlmes, traumējoši notikumi, lieli pārdzīvojumi un šifrētā veidā izpaužas cilvēka apziņā. Tā rodas neirozes un citi psihiski traucējumi, kurus ārsti parasti mēģina ārstēt tikai ar medikamentiem, taču tādā veidā var nomākt slimības simptomus, bet ne iznīcināt pašus iemeslus.
Jāatzīst, ka psihoanalīze ir ļoti grūts un sarežģīts ne tikai teorētiskās mācības process, bet arī analīzes process.
…