Lai labāk izprastu lietas būtību, vispirms apskatīšu politisko situāciju Latvijā laikā, kad Zigfrīds Meierovics vēl nebija uzsācis savu politisko darbību. Tobrīd Latvijā bija ļoti sarežģīta politiskā un ekonomiskā situācija. Politiski Latvija atradās Krievijas impērijas sastāvā, un bija sadalīta Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas (tajā ietilpa Latgale) guberņās. Bet ekonomiskā vara pamatā piederēja vācu muižniecībai, jo tās īpašumā atradās lielākā daļa Latvijas zemes. Lai arī atrazdamies šajā divkāršajā jūgā, latvieši jau bija sākuši apzināties sevi kā nāciju un cīnīties par pašnoteikšanās tiesībām – bija sākusies Otrā Nacionālā Atmoda. Tā bija nozīmīgs solis uz priekšu, lai gan svarīgākie notikumi Latvijai vēl bija priekšā. Kā Krievijas sastāvdaļai tai bija jāpakļaujas Krievijas interesēm.
Krievijas iesaistīšanās Antantes valstu grupā un iejaukšanās Balkānu konfliktā visbeidzot noveda pie Krievijas iesaistīšanās Pirmajā Pasaules karā. Tas bija laiks, kad mainījās politiskā situācija pasaulē un kad mainījās arī Latvijas liktenis.
Tagad apskatīšu Zigfrīda Annas Meierovica personīgo dzīvi un iesaistīšanos politikā. Viņš ir dzimis 1887.gada 5.februārī (24.janvārī pēc vecā stila) Durbē. Viņa tēvs Hermanis Meierovics, ārsts, bija latviskojies ebrejs, bet māte Anna Filholda – latviete. Viņa māte nomira 12 dienas pēc Zigfrīda piedzimšanas, tādēļ, godinot mātes piemiņu, kristībās Zigfrīdam deva arī Annas vārdu. …
