Līdz 1998. gadam Ziemeļvidzemes reģionā, kas ietver Limbažu , Valmieras, Valkas un Cēsu rajonu, ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojās 65 dažādas organizācijas, un tajās bija nodarbināti 140 cilvēki. Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka par atkritumu apsaimniekošanu ir atbildīgas vietējās pašvaldības.
1999. gadā šajos četros rajonos darbojās 104 atkritumu izgāztuves, tās tika apsekotas, sagrupētas pēc tos ietekmes un vidi un iespējām tās izmantot līdz jaunā atkritumu noglabāšanas poligona uzcelšanai. Lielākā daļa atkritumu ir novietoti 11 lielākajās izgāztuvēs. To darbība joprojām ir legāla, ir apstiprināts ievedamo atkritumu limits, tiek maksāts nodoklis par dabas piesārņošanu, tomēr šajās izgāztuvēs apsaimniekošana aprobežojas ar to, ka atkritumi ar buldozeru reizumis tiek sastumti vienuviet un pielīdzināti. Pēc aprēķiniem, 1998. gadā Ziemeļvidzemē izmesti 68 000 tonnu atkritumu. Pieaugot dzīves līmenis un necerot uz iedzīvotāju zaļo pasaules uzskatu, rēķinātāji brīdina, ka 20 gadu laikā to daudzums palielināsies līdz 110 000 tonnu gadā.[1. ]
Zinot, ka Ziemeļvidzemes reģionā ir 200 tūkstoši iedzīvotāju, tad varam izrēķināt, ka 1998 gadā uz 1 iedzīvotāju bija saražoti 340 kg atkritumu, tad jau pēc minētajiem 20 gadiem būs vidēji 550 kg atkritumu gadā uz iedzīvotāju.
Jau 1998. gadā tika rekultivētas pirmās 8 izgāztuves Ziemeļvidzemes reģionā. 1999. gadā 4 lielākajās darbojošās sadzīves atkritumu izgāztuvēs veica pirms rekultivācijas sakārtošanas darbus, lai turpinātu uzņemt atkritumus līdz jaunā cieto atkritumu glabāšanas poligona Daibē ierīkošanā. [5. ]…