Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:186844
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Stāvoklis Vidzemē pēc Poļu-zviedru kara    4
  Gustava Ādolfa reformas (1629 - 1632)    6
  Kristīnes valdības laiks (1632—54)    9
  Kārļa XI valdīšanas laiks- 1654.-1 660.g.    12
  Ziemeļu karš- Zviedru valdīšanas beigas Vidzemē    21
  Secinājums    26
  Izmantotā literatūra    27
Darba fragmentsAizvērt

17. gs. Eiropa izveidojas un nostiprinā­jās absolūtisms. Šī jaunā politiskā iekārta lika pamatus modernai valstij, kurai bija raksturīga stingra centralizācija, algotu pro­fesionālu ierēdņu pārvaldes aparāts, regu­lāra armija, centralizēta nodokļu sistēma. Valstis, kurās valdīja absolūtisms, spēja realizēt lielvalstisku ārpolitiku un veidoja lielas impērijas. Šajā laikā Eiropa tika ierau­ta savstarpējā karadarbībā, kas aptvēra tās lielāko daļu un ieguva Trīsdesmitgadu kara (1618.-1648. g.) nosaukumu. Šis karš, kurš sākumā izpaudās kā protestantisma un katolicisma cīņa vācu zemēs, patiesībā bija lielvalstu savstarpējā spēkošanās par ietek­mes sfērām Eiropā un sabrūkošās Hābsburgu monarhijas mantojumu. Savā starpā karoja Vācijas ķeizars un nepakļāvīgie firsti; zviedri un Vācijas ķeizars; Francija un Hābsburgu dinastija, kura valdīja Spānijā un vācu zemēs. 17. gs. Polijas varenība sā­ka pagrimt. To veicināja iekšējas nesaska­ņas, kas noslēdzās ar ukraiņu kazaku sacelšanos Bogdana Hmeļņicka vadībā un Kreisākrasta Ukrainas iekļaušanos Maska­vas Krievzemes sastāvā 1649.-1655. g. Maskavas cariste paplašināja savas terito­rijas rietumos uz Polijas rēķina.
17. gs. Zviedrija bija kļuvusi par liel­valsti. Tā arvien aktīvāk darbojās Ziemeļ eiropas politikā. Zviedrijas karaļa dēls Sigis­munds, kura māte nāca no Polijas-Lietu-vas valdnieku Jagellonu dinastijas, kļuva par Polijas un Lietuvas valdnieku. Viņu izglītoja jezuīti katoļu garā. Vēlāk seims viņu ievēlēja par Polijas-Lietuvas karali kā Sigismundu III. Pēc tēva Juhana III nāves Sigismundam III vajadzēja mantot arī Zvied­rijas troni. To negribēja pieļaut zviedru aris­tokrātija, jo abu lielvalstu intereses bija at­šķirīgas. Nozīme bija arī atšķirībai ticībā — Zviedrijā valsts reliģija bija luterānisms. Pēc jaunas valdnieku dinastijas nodibinā­šanas Zviedrijā sākās karš starp abām valstīm, kas ilga no 1600. līdz 1629. g.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1176015
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties