Grenlande stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem vairāk par 2500 km garumā. Apmēram pirms 1000 gadiem tās dienvidu galā ieradās normāņi. Redzēdami nelielus bērzus un vitolus, zaļas pļavas un paegļu audzes, viņi atrasto zemi nosauca par Zaļo zemi - Grenlandi.
Šis nosaukums salai palika, kaut gan vēlāk noskaidrojās, ka 5/6 salas teritorijas jeb pāri par 1800000 km2 klāj ledus kārta un Grenlandes vidienē temperatūra vasarā caurmērā ir -110C, bet ziemā noslīd
lidz -47°C.
Grenlandes ledus vairogs izveidojies vienlaicīgi ar Antarktīdas ledājiem. Tūkstošiem gadu laikā sniegs sablīvējās par ledus slāni, kura biezums vietām sasniedz 3 km; arī tagad sarma un sniegs veicina šā slāņa veidošanos, it sevišķi salas vidienē un ziemeļos. No sava smaguma ledus lēni slīd uz piekrasti, gar kuru stiepjas kalnu grēdas.
Kā milzīga kausa malas kalni notur galveno ledus masu uz salas, bet starp kalniem ledus straumes plūst uz Atlantijas okeānu; atlūzušie ledus gabali kļūst par aisbergiem.
Dažreiz viengabala ledus ieslīd tālu jūrā un tur sašķeļas.…
