Jau sirmā senatnē daudzām tautām tieši šis laiks saistījās ar priekšstatu par Dieva piedzimšanu, kas tika apjausta kā gaismas uzvara pār tumsu, kā brīnums, kas vēsta par jaunu pavērsienu laika nenovēršamajā ritumā.
Ziemas saulgriežu svinībām bija nozīmīga vieta arī seno latviešu dzīvesziņā — to savdabīgi ataino kāda sena tautas dziesma:
«Ziemassvētki — Liela diena, tie Dievam lieli svētki, Ziemassvētkos Dievs piedzima, Lielā dienā Šūpli kāra.»
Pagānu ziemas festivāli Pagāniskajā Eiropā ziemas sākšanos iezīmēja seno romiešu, ķeltu un ģermāņu ziemas festivāli. Daudzi senie pagānu dievi ir dzimuši 25. decembrī vai ap šo laiku. Zināms, ka ziemas saulgriežu svētki tika svinēti jau pirms 4 tūkstošiem gadu senajā Babilonijā un Ēģiptē. Pagāniskajā Romā ziemas saulgriežu laikā notika saturnālijas — svētki, kas bija veltīti graudkopības un zemkopības dievam Saturnam (šā vārda izcelsme saistās ar vārda sakni sat- , kas nozīmē — sēt), īpaši godinot arī viņpasauli. Svinības sākās 17. decembrī un turpinājās sākumā 5–7 dienas, bet, saskaņā ar citām ziņām, tās ar laiku pagarinājās līdz pat mēnesim. …