Rapsis (Brassica napus) pieder krustziežu (Cruciferae) ģintij, kāpostu (Brassicaceae) dzimtai. Rapša tuvajai radniecībai ar citiem krustziežu ģints pārstāvjiem ir liela nozīme kā ģenētisko izejvielu avotam. Kopš rapsis ir attīstīts kā kultūraugs, ir izveidotas neskaitāmas to šķirnes. Šo šķirņu attīstība ar būtiskiem uzlabojumiem agroekonomiskā, kā arī eļļas un raušu kvalitātes jomā ir nodrošinājusi rapša strauju izplatību visā pasaulē, it īpaši pēdējās desmitgadēs. Uzlabota sēklu kvalitāte ir palielinājusi rapša sēklu un to produktu tirgu. [1]
Rapsis ir kultūraugs, 60-160 cm augstumā. Zied aprīlī, maijā (aptuveni 30 diennaktis). Rapsis labs medus augs. Nektārs, ko diennaktī izdala 100 ziedi satur aptuveni 40 mg cukuru. Medus produktivitāte ir 80-120 kg no 1 hektāra sējumu. Rapši ir viena no nedaudzajām eļļas kultūrām, kuru var audzēt mērena un auksta klimata joslā, tāpēc to audzēšanas areāls ir paplašinājies sākotnēji no Ķīnas, Indijas līdz Kanādai, Somijai un Norvēģijai.
Šobrīd vadošās valstis rapšu sēklu ieguvē ir Ķīna, Kanāda, Indija, Austrālija, ASV, Meksika, Pakistāna, Japāna. Pasaulē iegūst: Āzijas reģionā 46,8% rapšus, Eiropā – 30,3%, Ziemeļamerikā – 19,20%. Pagājuša gadsimta beigās rapšu eļļa bija trešā pieprasītākā pasaulē, pēc palmu augļu un sojas eļļām.
Rapšu sēklas satur:
35-50% taukus.
19-31% labi sabalansētu pēc aminoskābju daudzuma olbaltumu.
5-7% šķiedrvielas.
lielu daudzumu nepiesātinātās taukskābes, kas ieņem svarīgu lomu organisma tauku apmaiņas procesos, pazemina holesterīna līmeni un trombu veidošanās risku. Dzīvnieku valsts produktos šīs skābes praktiski nav sastopamas, ja arī ir, tad tās ir niecīgās devās.
Sastāvā esošo aminoskābju ziņā rapsis nepiekāpjas sojas, saulespuķu un sinepju sēklu priekšā.
raksturīgu ķīmiskais sastāvs, kas tās atšķir no citiem eļļas augiem. Galvenokārt tās atšķiras ar to sastāvā esošo erukskābi (42-52%) un fosfolīpīdiem. Erukskābes klātieni var uzskatīt gan par negatīvu, gan par pozitīvu faktoru. Viss atkarīgs kādiem mērķiem eļļa tiek izmantota. Pastāv viedoklis, ka erukskābi saturoša eļļa izrāda nelabvēlīgu iedarbību uz organismu, pirmkārt uz lipīdu metabolismu.
20. gs. 70. gados selekcionāri izveidoja jaunas rapšu šķirnes, kuru sēklas vairs nesatur cilvēka organismam nevēlamo erukskābi. [2]
Rapša nepieciešamība Latvijā:
○ Neierobežots realizācijas tirgus: augstvērtīga pārtikas eļļa, biodīzeļdegviela, lopbarības proteīna avots. Augu eļļas produkti Latvijā ik gadu tiek importēti par 15 miljoniem latu, tai skaitā rapša eļļa par 5,6 miljoniem; eļļas augu spraukumi tiek importēti par 2,5 milj. Ls.
○ Agroekoloģiskais faktors: labākais augsnes sanitāraugs un melioratoraugs. Ļoti labi piemērots audzēšanai visā Latvijā, rapsis – intensīva tipa saimniecībās, ripsis – ekstensīvās. Ripsis īpaši labi piemērots audzēšanai Latgales reģionā.
○ Ekonomiski politiskais faktors: atgūtas aizlaistās zemes, jaunas darba vietas laukos. Rapsis Latvijā perspektīvā varētu tikt audzēts līdz pat 150 000 ha platībā.
○ Biodīzelis. Tuvāko gadu laikā tiks uzsākta biodīzeļa ražošana Latvijā, tam nepieciešamas 20 000 tonnas rapša sēklu. Rapša biodīzelis šobrīd ir ekonomiski pamatotākais alternatīvās enerģijas veids. [3]
1Izvēlējos veidot ražošanas plānu zemnieku saimniecībai „Ievas” ziemas rapsim. Rapsis noteikti ir nākotnes perspektīvā kultūra dažādu izstrādājumu iespējamā iegūšanā, it īpaši biodegvielas.
Darba mērķis ir uzzināt un aprēķināt rapša ražošanas izdevīgumu un tā iespējamo ienākumu procentuālo daudzumu kopējā saimniecības ieņēmumu struktūrā. Lai mērķi sasniegtu, ir jāizveido bruto segumi ziemas un vasaras rapsim, jāaprēķina iespējamie ieņēmumi un izdevumi, naudas apgrozījums.
Darbs tika veidots konsultējoties ar zemnieku saimniecības īpašnieku, kurš spēja atbildēt uz dažādiem jautājumiem par savas saimniecības finansiālajām un resursu iespējām, kā arī par saviem nākotnes plāniem
Rapsis (Brassica napus) pieder krustziežu (Cruciferae) ģintij, kāpostu (Brassicaceae) dzimtai. Rapša tuvajai radniecībai ar citiem krustziežu ģints pārstāvjiem ir liela nozīme kā ģenētisko izejvielu avotam. Kopš rapsis ir attīstīts kā kultūraugs, ir izveidotas neskaitāmas to šķirnes. Šo šķirņu attīstība ar būtiskiem uzlabojumiem agroekonomiskā, kā arī eļļas un raušu kvalitātes jomā ir nodrošinājusi rapša strauju izplatību visā pasaulē, it īpaši pēdējās desmitgadēs. Uzlabota sēklu kvalitāte ir palielinājusi rapša sēklu un to produktu tirgu. [1]
Rapsis ir kultūraugs, 60-160 cm augstumā. Zied aprīlī, maijā (aptuveni 30 diennaktis). Rapsis labs medus augs. Nektārs, ko diennaktī izdala 100 ziedi satur aptuveni 40 mg cukuru.…
