Katram cilvēkam attieksme pret lietām un parādībām ,pret notiekošo un vēlamo ir citāda.Ja ne kopumā, tad vismaz niansēs ,arī dzejniekiem-arī
formā ,kādā šo attieksmi izsaka. Vide, apstākļi, zināšanas ,personības individuālo iezīmju kopums, piederība pie kāda ļaužu grupējuma ,nacionālā savdabība –tie ir tikai daži faktori ,kas ietekmē cilvēka pasaules uztveri ,estētiskos uzskatus ,attieksmi pašam pret sevi un rada gan līdzīgas ,gan atšķirīgas ,pat pilnīgi pretējas izjūtu uz uzskatu izpausmes formas.
Viens no vislabākajiem dzejniekiem manā izpratnē ir Eriks Ādamsons.
Kursa darba mērķis:
1)izpētīt ziedu lietojumu E.Ādamsona dzejā;
2)apgūt kursa darba iemaņas
Darba uzdevumi:
Izlasīt E.Ādamsona dzejoļu krājumus
Atrast un izrakstīt ziedus
Analizēt ziedu nozīmi dzejoļos
Veidot kopsavilkumu tabulās
Izdarīt secinājumus
1.E.Ādamsons
1.1.Biogrāfija
No šīs zemes Eriks Ādamsons aizgāja jauns. Nepilns pusgads pietrūka līdz viņa trīsdesmit devītajai vasarai, jo laikmeta un laika nežēlīgais hronometrs skarbi iecirta gadskaitļus – 1907. gada 22. jūnijs – 1946 . gada 28. februāris. Ikviena līdzību un sakarību meklēšana allaž ir nedaudz mākslota un palēta, tomēr ir vērts atminēties, ka “Tālas noskaņas zilā vakarā” iznāca tad, kad Rainim bija trīsdesmit astoņi, ka “Mērnieku laiku” izdošanas brīdī Reinim Kaudzītem bija pāri četrdesmit, ka Krišjānis Barons savu monumentālo “Latvju dainu” kārtošanu uzsāka, kad viņam jau bija apritējuši četrdesmit trīs, ka eposa “Lāčplēsis” izdošanas laikā Andrejam Pumpuram bija jau četrdesmit septiņi… Ja uzsveram šādas paralēles, tad par E. Ādamsona literāta un cilvēka veikumu būtu jāteic: viņam daudz kas būtisks vēl bija nākotnē. Tāpat kā mūsu literatūras cīruļiem – J. Alunānam, F. Bārdam, Auseklim, J. Porukam, E. Veidenbaumam un arī O. Vācietim.…