Zīdītāji ir visaugstāk attīstītā mugurkaulnieku klase. Tāpat kā putni, viņi ir siltasiņu dzīvnieki. Zīdītāji ir dzīvdzemdētāji, kas mazuļus baro ar pienu un par viņiem rūpējas. Zīdītājiem ir augsti attīstīta nervu sistēma un maņu orgāni. Šīs un vēl vairākas citas zīdītāju organisma īpatnības nodrošināja viņu pielāgošanos visdažādākajiem vides apstākļiem. Pasaulē ir apmēram 4000 zīdītāju sugu,Latvijā-63 sugas.
SUŅU DZIMTA.
Suņu dzimtā(Canidae) ietilpst 37 vilku, lapsu, šakāļu un suņu sugas. Visi šie dzīvnieki ir plēsēji: dabiskos apstākļos viņi sevi ar barību apgādā galvenokārt medījot. Viņu zobi ir piemēroti upura nogalināšanai, gaļas sakošļāšanai un kaulu graušanai, kā arī savstarpējām cīņām. Viņiem ir laba radze, dzirde un oža. Par to liecina lielās acis, stāvās ausis un jūtīgais deguns.Teicamās maņas ļauj sekmīgi izsekot upuri, gan medījot barā, gan vienatnē. Pārvietojoties viņi atbalstās tikai uz pirkstiem, nevis uz pilnas pēdas. Viņu priekškājām ir pieci nagi, bet pakaļkājām ir četri nagi (pakaļkājas ar pieciem nagiem mēdz būt tikai dažu mājas šķirņu suņiem). Visiem savvaļas suņiem, izņemot Dienvidamerikas krūmu suni, ir garas kājas, tāpēc viņi spēj panākt upuri. Suņu dzimtas dzīvniekiem raksturīga gara aste. Blīvais kažoks parasti ir plankumains vai svītrains. Lielākā daļa suņu dzimtas dzīvnieku pārojas reizi gadā. Mazuļi piedzimst pēc divu mēnešu ilgas grūsnības.
Suņu dzimtes pārstāvji jau kopš senatnes savvaļā dzīvo gandrīz visos kontinentos. Izņēmums ir Austrālija, kur suņus ieveda cilvēks, un vēl arī Antarktīda.…
