Alnis pieder pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas briežu dzimtai.
Lielākā šīs sugas dzimta, dzīvnieks ar labu dzirdi un ožu - cilvēku spēj saost pat 500 m attālumā. Bīstami var būt atsevišķi buļļi riesta periodā un - dažreiz - govis ar teļiem. Ķermeņa garums buļļiem līdz 275 (300) cm, govīm - 250 cm, skausta augstums buļļiem līdz - 205 cm, govīm - 190 cm, masa buļļiem līdz 500 (600) kg, govīm -400 kg, ragu masa līdz 20 kg. Skausts 10-15 cm augsts pār krustiem, raksturīgas garas kājas, strups ķermenis, gara, liela galva un plats, kuprains purns ar spēcīgu muskuļotu augšlūpu, kas tālu pārkarājusies pār apakšlūpu. Pieaugušiem aļņiem abiem dzimumiem pakaklē ādas kroka ar pagarinātu matu pušķiem jeb bārdu, kas buļļiem attīstīta spēcīgāk un var sasniegt 25-40 cm garumu. Apmatojums biezs un rupjš, ziemā attīstīta bieza, īsa pavilna. krāsa tumši melnbrūna, vēders un kājas gaišas, ziemas apmatojuma akotmati serdēs veidojās gaisa kanāli, kas aizņem divas trešdaļas mata kopgaruma, mati ir trausli un ātri lūst. Uz akotmati pagarināti līdz 15-20cm,veidojot krēpes, kas buļļiem ir garākas nekā govīm. Teļi līdz ziemai ir vienkrāsaini, rūsganpelēki.
Briedumu sasniedz 5-10 gadu vecumā, buļļiem ķermeņa un ragu masa pieaug līdz 11-12 gadu vecumam, maksimālais dzīves ilgums -18-20 gadu.
Tipisks augēdājs. Sezonāla barības augu maiņa. racionā ap 60 zālaugu un sīkkrūmu, kā arī 30 kokaugu sugas. Pavasarī pamatbarība - lapu koku un krūmu lapas un zālaugi, vasarā - lapu koku un krūmu jaunie dzimumi un lapas un hidrofili zālaugi, rudenī - lapu koki un krūmu zari un miza, daļēji zālaugi un sīkkrūmi, ziemā pēc pastāvīgas sniega segas veidošanās - kokaugu zari un miza, daļēji sīkkrūmi, galvenokārt mellenes un brūklenes. Pamatbarības augi ziemā - kārkli, pīlādži, krūkļi, apses, bērzi, priedes, egles.…
