Židiņu starpleduslaikmeta veģitācija / Referāts / ID: 859038

Autors: Jānis Dreimanis (5)

Vērtējums:

Publicēts: 26.06.2001.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Vidusskolas

Literatūras saraksts: 2 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	IEVADS	3
2.	PALINOLOĢISKIE PĒTĪJUMI	3
2.1.	VĒLĀ APLEDOJUMA FLORA	3
2.2.	STARPLEDUSLAIKMETA FLORA	4
2.2.1.	Pirmais klimatiskais optimums	4
2.2.2.	Otrais klimatiskais optimums	5
2.2.3.	Trešais klimatiskais optimums	6
2.3.	AGRĀ APLEDOJUMA FLORA	6
3.	NOBEIGUMS	6

Darba fragmentsAizvērt

1. IEVADS
Židiņu starpleduslaikmeta izrakumi ar organisko vielu daļiņām pie Židiņu upes ir zināmi kopš 1953. gada, kad M. Krūkle sāka veikt tur pirmos pētījumus. Dažus gadus vēlāk šos atradumus sīkāk un detalizētāk pētīja V. Pērkons (1961. gadā).
Židiņu apkārtnes ģeoloģiskās atradnes pamatīgi tika izpētītas veicot ģeoloģisko urbumu 1961. gadā, kad tika atrasta dziļa ieleja ar biezu nogulumu, mālu un organisko atradņu slāni. Atradni detalizēti izpētīja un rezultātus publicēja I. Daņilāns 1964. gadā. Šīs izpētes rezultāti galvenokārt balstās uz putekšņu diagrammām no 150 paraugiem, kas vēl rūpīgi tika citēti vēl nākamos 20 gadus kā klasisks piemērs Baltijas apgabala Gincas – Mindelas starpledus laikmeta vai Kromeras komplekss. Pastāv dažādi viedokļi par šo atradņu vecumu. 80. gados tika veikti vēl 2 urbumi, kas saturēja šī starpledus laikmeta depozītus, kas tika analizēti ar ģeoíīmiskām metodēm. Lielākā daļa rezultātu vēl joprojām nav publicēti un nav pieejami plašākai apskatei.
2. PALINOLOĢISKIE PĒTĪJUMI
Organisko vielu, māla un nogulumiežu slānī starp 95,8 un 165,8 m dziļumu no 43. urbuma tika analizēti putekšņi un sporas ar nolūku rekonstruēt palentoloģisko vidi laika intervālā, kad nogulumi tika veidojušies senā ezerā.
…

Autora komentārsAtvērt

Redakcijas piezīmeAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −3,48 €