Zīdaiņu attīstība

Mazuļa nākšana pasaulē ir ļoti nozīmīgs brīdis gan pašam mazulim, gan vecākiem. Pirmajā dzīves gadā bērns aug un attīstās ļoti strauji - šajā laikā mazulis iemācās staigāt, kas ir ļoti pamatīgs darbs. Jau no pirmajām dienām viņš gatavojas šim sarežģītajam darbam. Zīdainim ir svarīga drošības sajūta, tāpēc māmiņai jābūt pārliecinātai par sevi un savu darbību. Jārunā ar bērniņu, jāglāsta, jāmāca viņam sajust un izprast savu ķermeni. Galvenais - nesteigties laikam pa priekšu, nevajag pārāk stimulēt mazuli nevajadzīgām darbībām. Jāpalīdz atbilstoši attīstībai! 1.mēnesis: Pirmajā mēnesī bērna poza ir līdzīga tai, kādā viņš atradās mātes klēpī, t.i. saliektā veidā. Rociņas un kājiņas ir saliektas, plaukstiņas dūrītēs. Galviņa noliekta uz sāniem, turklāt parasti uz vienu pusi. Viņš īsu brīdi ar acīm fiksē priekšmetus, kuri novietoti 30-40 cm attālumā, ar acīm seko priekšmeta kustībai līdz savas sejas viduslīnijai, tad galviņa atkal pagriežas uz sāniem. Parasti jaundzimušais galviņu griež gaismas virzienā (logs, durvis). Bet zīdainim nav vēlams spēcīgs gaismas kairinājums. Skaļi trokšņi var bērnam izraisīt dažādas emocijas - viņš var stipri izbīties, kliegt, saraukt pieri vai arī pēkšņi it kā sastingt. Zīdaiņiem ir izteikti dažādi refleksi. Stiprākais ir zīšanas reflekss, kurš parādās uzreiz pēc piedzimšanas. Piespiežot plaukstas pie zīdaiņa pēdas, var novērot nelielas rāpošanas kustības. Pieskaroties ar īkšķiem mazuļa plaukstā, tās satver Jūsu pirkstus cieši dūrītēs, tas ir tveršanas reflekss. Paceļot bērnu uz īsu brīdi vertikāli un ļaujot kājiņām viegli pieskarties pie cieta pamata, mazais izdara dažas soļošanas kustības. Pirmajās nedēļās bērns raud bez asarām. Balsene darbojās vēl slikti, tādēļ sākumā bērns kliedz pietiekoši klusu. Bērns vēro mātes seju, kad tā noliecās pie viņa. 2.mēnesis: Agrāk novērotā saliektā poza mazinās. Īpaši guļot uz vēderiņa, bērnam palielinās tendence izstiepties. Bērns balstās uz apakšdelmiem, uz brīdi paceļ krūškurvi un galviņu - tā nedaudz šūpojas. Rociņas saliektas sāniskā balstā, plaukstiņas jau nedaudz atvērtas. Uz muguras guļošu bērnu mēģinot piecelt sēdus, bērns rociņas saliecot, galviņu jau notur krietni labāk. Kopumā uzlabojas līdzsavara reakcijas. Bērns intensīvāk vēro priekšmetus un sejas. Plaukstiņas vēl pārsvarā sakļautas dūrītēs. Ja ar rotaļlietu pieskaras plaukstiņai, tā atveras un satver priekšmetu. Uz trokšņiem bērns reaģē aktīvi - pagriežot galvu skaņas virzienā. Attīstās balss saites. Raudāšanai parādās dažādas nianses, pēc kurām var saprast ko bērns grib. Parādās pirmās skaņas. Apmēram 6.nedēļā bērns sāk smaidīt. 3.mēnesis: Saliektā poza ir mazāk izteikta. Guļot uz muguriņas, bērns nedaudz iztaisno kājas, pagriežas uz vieniem un otriem sāniem, galviņu notur vidusstāvoklī. Rociņas tuvina mutītei. Arvien biežāk plaukstiņas ir atvērtas. Guļot uz vēdera, viņš balstās uz apakšdelmiem, iztaisnojot krūškurvi, labi ceļ galviņu. Ap 10.nedēļu bērns apveļas no sāniem uz muguras. Apskata savas rociņas. Spēlējās ar saviem pirkstiņiem, bāž tos mutē. Pazūd tveršanas reflekss. Tagad bērns paņem apzinīgi mantiņu, kuru viņam iedod. Spēlējās ar to vicinot un grabinot. Aizsviest mantiņu mērķtiecīgi vēl nemāk. Pazīst savu mammu un citus pastāvīgi apkārt esošos cilvēkus. Bērns seko cilvēkiem ar skatienu. Šajā vecumā bērns sāk smieties. Izdod visādas skaņas, kombinē burtus zilbēs (ga, agu un t.t.) 4.mēnesis: Bērna pozā arvien vairāk vērojama iztaisnošanās. Guļot uz muguriņas, viņš vēlas pagriezties te uz vieniem, te uz otriem sāniņiem, galviņu noturot vidusstāvoklī. Bērniņš labprāt spēlējās ar rociņām un rotaļlietām. Viņš katru lietu liek mutē, tādejādi to iepazīstot. Guļot uz vēderiņa labi tur galviņu. Plaukstiņas bieži ir atvērtas. Bērns stabili tur galviņu, ja aiz rociņām viņu paceļ sēdus. Cenšas satvert priekšmetus. Var sekot priekšmetam, kas uz laiku izkrīt no redzesloka, aptverot kur tas atkal parādīsies. Mēneša beigās dažreiz cenšas piesaistīt sev uzmanību ar skaņām. 5.mēnesis: Bērna poza iztaisnota. Guļot uz muguriņas cenšas pagriezties uz vēdera. Spēlējās ne tikai ar rociņām, bet arī ar kājiņām. Guļot uz muguras, paceļ dibentiņu, it kā gribētu celt tiltiņu. Bērns ļauj sevi aiz rociņām piecelt sēdus. Bet var zaudēt līdzsvaru un nokrist uz sāniņa. Pārliek mantiņas no vienas rociņas otrajā. Smaida, redzot sevi spogulī. Bērns daudz "stāsta", veidojot zilbes un tās atkārtojot (la-la-la, ba-ba-ba). Kontaktējoties ar apkārtējo pasauli, bērns ir atvērts un priecīgs. Viņš maz raud. 6.mēnesis: Guļot uz muguriņas labi ceļ galvu. Aktīvi spēlējās. Piecelts sēdus, bērns kādu brīdi šādi noturas, bet vēl nav pietiekami stabils ilgai sēdēšanai. Ja bērnu pieceļ stāvus, tad viņš var daļēji noturēt svaru uz kājiņām. Celīši pārmaiņus saliecas un iztaisnojas - viņš nestabili šūpojās. Priekšmetus tver ar abām rociņām. Sīkākas mantas ņem pincetes tvērienā (ar rādītājpirkstu un īkšķi). Atšķir dažādus materiālus, pauž savu attieksmi piekrītot vai noraidot. Bieži lalina. Spēlējās ar savu attēlu spogulī, maina mīmiku, atdarina. Svešus cilvēkus nepieņem, reakcija uz tiem parasti ir noraidoša. Patīk spēlēties ar papīru un citiem čaukstošiem priekšmetiem. Patīk spēlēt paslēpes (mamma slēpjas aiz lakata). Var noturēt pats pudelīti. Dzer no glāzītes, ja to kāds tur pie mutītes. Gandrīz vairs nespēlējās ar rociņām, pievērš vairāk uzmanības mantiņām. Var jau izvēlēties mīļāko rotaļlietu. Ceļ rociņas pret pieaugušo, ja grib lai paņem uz rokām. Seko citu cilvēku skatienam. 7.mēnesis: Zīdainis šajā vecumā vairs tikai īsu brīdi guļ uz muguriņas, tad, stiepjot pretī rociņas, liek skaidri saprast, ka vēlas, lai viņu paņemtu rokās. Gulēdams uz vēdera, bērns augstu paceļ galvu un krūškurvi, balstoties uz iztaisnotām rokām. Ar vienu rociņu viņš šajā pozā var satvert priekšā esošu rotaļlietu. Bērns mēģina pievilkt kājiņas zem vēdera - tā viņš sagatavojas četrāpus stāvoklim. Ieraugot priekšmetu priekšā, viņš mēģina to satvert, šādi pūloties, veic pirmās līšanas un rāpošanas kustības. Sākumā atpakaļgājienā, pēc tam uz priekšu. Bērnu pieceļot sēdus, viņš balstās ar rociņām priekšā, bet vēl ir nestabils, muguriņa apaļi izliekta. Bērns jau noteiktāk iesaistās rotaļās. Kustības kļūst koordinētākas. Priekšmetus spēj satvert ar abām rokām vienlaicīgi. Klapē priekšmetus abās rokās, ļauj speciāli lai nokrīt. Imitē dažādas skaņas, daudz "runā". Atsaucās uz savu vārdu. Ja negrib ēst - saspiež lūpas. Zīdainis šajā vecumā ņem rociņā sausiņus, ēd un sāk dzert no krūzītes. Pret svešām personām izturas piesardzīgi. Bērns visu dienu ir nodarbināts, iepazīstot daudz ko jaunu un kontaktējoties ar apkārtējo pasauli. 8.mēnesis: Bērns mācās līst un rāpot. Prot piecelties sēdus. Daudz rotaļājās. Līdzsvara reakcijas sēdus ir stabilas. Viņš droši satver priekšmetus. Vienlaikus plaukstā var paņemt divas mazas mantiņas. Met projām mantas, skatās, kā tās krīt. Pēc tam ar žestiem un mīmiku pieprasa, lai šo mantu paceļ un iedod viņam. Bērns reaģē uz parastiem aicinājumiem, izpilda tos (piemēram, "pagriezies", "nāc šurp"). Būtiski uzlabojas smalko kustību kvalitāte - sīkas lietas ņem tikai pincetes tvērienā. Var atrast pa pusei paslēptu mantiņu. Meklē lietas zem lakata vai kastes. Apskata uzreiz divas mantiņas. Viņš dzer no krūzītes, ēd no karotītes, cenšas pats paņemt karoti rokās. Arvien vairāk bērns kāro ēdienus, kurus ēd pārējie ģimenes locekļi. Saprot skaidri pateiktu "Nē!", bet bieži aizliegumus neievēro. Iepriekš var paredzēt dažas darbības (piemēram, redzot, ka mamma paņem kabatlakatiņu, griež projām seju, jo zin, ka tūlīt slaucīs degunu). Bērns vēlas kontaktēties galvenokārt ar māti, ko pauž ar savu valodiņu un uzturēšanos. 9.mēnesis: Bērns jūtas droši sēdus, zaudējot līdzsvaru, reaģē ar paša izsargājošām kustībām. Rāpojot uz priekšu, sniedzas pēc mantām, kas atrodas augstāk, piecēlās un sāk sāniski pārvietoties, pieturoties pie sienas vai mēbelēm. Rotaļlietas bērniņš šai vecumā jau ņem ļoti mērķtiecīgi, vērīgi tās aplūko. Viņš rāpo pa telpu, meklējot lietas, kuras varētu viņu ieinteresēt. Daudz spēlējās. Patīk pirkstiņu spēles, kā arī visādas skaņas (telefons, zvaniņš, pulksteņa tikšķi). Viņš vēro bilžu grāmatas, ar pirkstu norādot uz to, kas viņam ir interesanti. Liek mantas vienu otrā iekšā. Bērns pats mācās turēt krūzīti rokās, neatlaidīgi pieprasa turēt karoti savās rokās. Ar mēlīti un vaigiem cenšas veidot dažādas skaņas. Daudz lalina, patīk mainīt balss skaļumu, parādās arī čuksti. Paliek prasīgs, cenšas panākt savu velmju realizēšanu. Atzīst tikai tuviniekus. Ja negrib kaut ko darīt - bēg projām. 10.mēnesis: Bērns kļūst kustīgāks. Vēlas celties stāvus. Droši stāv, turoties pie mēbelēm vai sienas. Sāniski pārvietojās, turoties. Meklē mantas, kuras redzēja kur paslēpa pieaugušais. Rausta mammu aiz drēbēm, ja grib pievērst sev uzmanību. Māj ar rociņu. Ar acīm vai ar ķermeņa kustību var atbildēt uz jautājumu "Kur ir tētis?" Bērns ļoti labi atšķir pozitīvo attieksmi no nopēluma, no kura cenšas izvairīties. Priecājas par cilvēkiem, kuri ir viņam patīkami, bet kontaktus ar viņam nesimpātiskiem cilvēkiem ļoti noteikti noraida. 11.mēnesis: Bērns pārsvarā pārvietojas rāpus, bet, pieturoties pie rokām, sper arī pirmos nedrošos solīšus. Viņš sajūsmināts spēlējās ar dažādiem priekšmetiem, piemēram, katliem, karotēm. Virzoties gar mēbelēm var turēties tikai ar vienu roku, bet ar otru satvert priekšmetu. Dzirdot čukstus, pagriež galviņu to virzienā. Viņš reaģē gan uz rājienu, gan uzslavu, apjaušot to nozīmi. Saprātīgi lieto zilbes, dažiem priekšmetiem parādās apzīmējumi, kurus saprot tikai mamma. Ļoti vēlas, lai viņu samīļo un vairāk runātos. 12.mēnesis: Pieturēts pie rociņas, droši iet. Stāvus pats var apsēsties vai nomesties četrrāpus. Rotaļājas diezgan mērķtiecīgi. Mēģina būvēt torni. Var kādu laiku spēlēties viens pats. Patīk trokšņot. Dzied līdzi mūzikai, dejo. Pareizi lieto jēdzienus "mamma" un "tētis". Pats ēd ar karotīti (ne pārāk veikli). Viss jaunais un nezināmais viņu iepriecina. Bērns lepojās, ja viņu uzslavē, atkārto uzslavēto darbību. Mazāk velk priekšmetus mutē. Skatās bildes, pats šķirsta lapas grāmatā. Patīk mest mantas zemē. Māk parādīt ar pirkstu, māj ar galvu "nē" un "jā".