Notikumi Otrā pasaule kara laikā pārvērta pasauli līdz nepazīšanai. Karš nodarīja milzīgus cilvēku un materiālu resursu zaudējumus, taču bez tā šis karš arī deva nozīmīgu ieguldījumu cilvēces attīstībā, it sevišķi raugoties no tehniskā un militārā viedokļa.
Kara sākums pārsteidza visu Eiropu. Rekordīsā laikā Nacistiskās Vācijas armijas bruņotie spēki sakāva līdzīgus, vai pat skaitliski iespaidīgākus pretiniekus, paši gūstot nenozīmīgus zaudējumus. Tas tika izdarīts pateicoties vācu modernajam bruņojumam un Zibenskara (Blitzkrieg) stratēģijai, kas bija modernākā tā laika pasaulē.
Pēc Pirmā pasaules kara daudzas militārpersonas nodarbināja doma par to, kāds būs nākamais karš, jo, šķiet, neviens nešaubījās, ka tāds tomēr būs. Praktiski visu valstu militārie teorētiķi un militāristi uzskatīja, ka nākamajā karā lielu nozīmi spēlēs iepriekšējajā karā parādījusies kara tehnika – aviācija un tanki. Tāpat uzskatīja, ka nākamais karš prasīs vēl lielākus resursus, nekā bija izmantoti iepriekšējajā karā. Tika izstrādātas dažādas teorijas, no kurām viena – universālā kara tehnoloģija izvirzīja šādas idejas, kas būtu jāievēro:1
1.Kara materiālu pieaugošā nozīme.
2.Speciālistu rezerves, nešķirot civilos pilsoņus no karavīriem.
3.Ekonomiskā mobilizācija.
4.Kaujas spēku mobilizācija kā frontē, tā aizmugurē.
5.Sauszemes, jūras un gaisa kaujas spēku savstarpēja sadarbība.
6.Varbūtējais operācijas ilgums.
7.Kara darbības metožu attīstība.
Šie 7 punkti tad arī tika ņemti vērā radot modernu armiju. Franču ģenerālis Rekēns 1930 gadu sākumā konstatēja, ka modernais karš prasītu milzīgus kara materiālu amortizācijas izdevumus, jo, piemēram Gaisa flote būtu jāatjauno ik pēc 3-4 mēnešu intensīvas karadarbības. Viņš uzsver, ka sauszemes, jūras un gaisa kaujas spēku savstarpējā sadarbība ir jābūt vienlaicīgai un kombinētai.2 Tāpat viņš uzskata, ka divi līdzīgi pretinieki, kuri bez tam būs ierakušies, izmantojot 1. Pasaules kara modeli var karot ļoti ilgi. Tiek izvirzītas divas stratēģijas:
Ofensīvā stratēģija, jeb uzbrukuma taktika, kurā jāpārņem kara darbības iniciatīva jau no paša sākuma, lai karu pārnestu uz ienaidnieka teritoriju un pārsteigtu ienaidnieku, pirms tas sakopojis savus spēkus. Galvenais šajā stratēģijā nav nogalināt, bet gan dezorganizēt. Ir nepieciešams sapostīt infrastruktūru, lai traucētu ienaidnieka kustību. Jāveic ātri manevri izmantojot autotransportu un dzelzceļu. Ieroču šķiras var piemērot visas vienā laikā, vai dažādās kombinācijās, lai ātrāk sasniegtu mērķi.…
