Psihoanalīze ir Zigmunda Freida radīta zinātne un tās kustības vēsturei ir subjektīvs raksturs, kur liela loma atvēlēta Freida personai.
Psihoanalīzes sākumu var saistīt ar hipnotiskās tehnikas noraidīšanu un brīvo asociāciju metodes ieviešanu. Analīzes pamatā liekams aktuālais konflikts un slimības iemesls. Tiek vērsta slimnieka uzmanība uz traumatisko scēnu, kurā simptoms bija radies, cenšoties tajā noteikt psihisko konfliktu un atbrīvot apspiesto afektu. Lai to panāktu, izrādījās, ka jāpievēršas pagātnei. Tika atklāts neirozēm raksturīgs psihisks process, kuru nodēvēja par regresiju.
Domstarpības ar citiem pētniekiem (Breieru) radās par histērijas dziļāko psihisko mehānismu. Freids to izskaidroja ar atgūšanas procesa rezultātu, kuru sākotnēji dēvēja par „atvairīšanu”, bet vēlāk – par „izstumšanu”.
Tālākie Freida pētījumi un pierādījumu meklēšana bija saistīta ar neirozes dzinējspēka rašanos seksuālajā dzīvē.
Tad nāk mācība par izstumšanu un pretošanos, kas ir viena no būtiskākajām psihoanalīzes sastāvdaļām, uz kuras balstās psihoanalīzes būtība.
Psihoanalīzes vēsture sākas ar jauninājumu – ar atteikšanos no hipnozes, kura aizsedza pretošanos. Šā fakta – hipnozes un amnēzijas sakrišana – radīja uzskatu par neapzināto dvēseles dzīvi, kas piemīt psihoanalīzei un būtiski atšķiras no filozofiskajām spekulācijām par bezapziņu.
Vēlāk laika guvums ir infantilās seksualitātes jēdziena izstrāde. Kura izpētei bija jāgriežas pagātnē, pētot pubertātes laiku, tradicionālajā seksuālo vēlmju atmodas laika posmā. Sākumā Freida hipotēzes par bērnu seksualitāti pamatojās tikai uz rezultātiem, kas bija gūti analizējot pieaugušos cilvēkus, bet vērojot un analizējot bērnus ļoti agrā bērnībā, izdevās apstiprināt lielāko secinājumu daļu.
Sapņa interpretācija radusies V. Štekeļa darbu ietekmē, bet pašu nozīmīgāko un oriģinālāko sapņu teorijas daļu Freids aizguva no J. Popera (pseidonīms – Linkeiss) grāmatas „Kāda reālista fantāzijas”. Analīzes procesā Freids veica savu pašanalīzi, ar daudziem paša sapņiem. Un gandrīz vienmēr apstiprinājās sapņu pieņēmums, ka slimnieku neiroze ir izskaidrojama ar analīzes palīdzību.
No 1902. gada ap Freidu salasās jauni ārsti, kuri vēlas praktizēt un apgūt viņa mācību. Mācīties gribētāju skaits ar laiku pieauga, bet tā sastāvs bija mainīgs. Sekotāji sāka saskatīt psihoanalīzes izmantošanas iespēju citās gara nozarēs. …