Zigmunds Freids ir dzimis 1856. gada 6. maijā Auztroungārijas impērijas provinciālajā pilsētiņā Freiburgā (Morāvijā, tagad Čehijas teritorijā) ebreju ģimenē. Antisemītisku tendenču dēļ ģimene pārbrauca dzīvot uz Vīni, kur zinātnieks nodzīvoja lielāko mūža daļu.
No 1885. – 1886. gadam viņš strādāja Parīzē neirologa Ž.M.Šarko vadībā.
No 1902. – 1938. gadam bija Vīnes Universitātes profesors.
Freids pētīja funkcionālus psihiskus traucējumus un izstrādāja neirožu ārstēšanas metodi – psihoanalīzi, kuras pamatā ir brīvo asociāciju tehnika. Saskaņā ar Freida uzskatiem, daudzas neirozes izraisa konflikts starp apziņu un stihiskām zemapziņas tieksmēm. Psihoanalītiķis palīdz cilvēkam apzināties šo konfliktu un tādā veidā pacients tiek vaļā no neirozēm. Tāpat psihoanalīzē svarīga nozīme ir sapņu tulkošanai. Freids viens no pirmajiem sāka pētīt seksualitāti no psiholoģijas viedokļa, viņš izstrādāja indivīda psihoseksuālās attīstības teoriju.
Kad 1938. gadā vācieši okupēja Austriju, Freids bez pases nokļuva nacistu getto, vācieši konfiscēja visu zinātnieka īpašumu un bibliotēku. Četras viņa māsas gāja bojā koncentrācijas nometnē. Tikai starptautisks atbalsts un izpirkums 100 000 šiliņu vērtībā paglāba Freidu no fašistu rokām un viņš emigrēja uz Londonu.
Miris 1939. gada 23. septenbrī 83 gadu vecumā.
Freids pievērsa rietumu civilizācijas uzmanību cilvēka zemapziņas norisēm, viņa pētījumi bija revolucionāri psihiatrijas un psiholoģijas attīstībai, kā arī spēcīgi ietekmēja 20. gs. Filozofiju, kultūru un dažādas zinātnes jomas. Tiešs sakars ar psihoanalīzi ir sirreālistu mākslas darbiem, kā arī absurda teātrim un kino.…