„Freids pievērsa rietumu civilizācijai uzmanību cilvēka zemapziņas norisēm, viņa pētījumi bija revolucionāri psihiatrijas un psiholoģijas attīstībai, kā arī spēcīgi ietekmēja 20.gs. filozofiju, kultūru un dažādas zinātnes jomas. Tiešs sakars ar psihoanalīzi ir sirreālistu mākslas darbiem, kā arī absurda teātrim un kino.
Zigmunds Freids ir dzimis 1856.gada 6.maijā Austroungārijas impērijas provinciālajā pilsētiņā Freiburgā (Morāvijā, tagad Čehijas teritorijā) ebreju ģimenē.” [6]
1865. gadā sāk apmeklēt skolu (Šperla ģimnāziju). Viņš pats par sevi saka:” Jau skolā es biju drošsirdīgs opozicionārs un vienmēr atrados tur, kur jāaizstāv kas ekstrēms un parasti par to jāmaksā.”[1.,14] Šis moto vijas cauri visai viņa dzīvei. Viņš nepiekāpjas grūtību priekšā, bet iet līdz galam, pat tad, kad nav neviena atbalstītāja.
1873. gadā sāk studēt medicīnu. Izvēles motīvs, „tēva pārspēšana, sevis apliecināšana viņa priekšā.”[Turpat.,16] Centīgs un zinošs mācībās (prot sengrieķu, latīņu, angļu, franču un spāņu valodu). Valodu zināšanām vienmēr ir bijusi liela nozīme, jo tas ļauj kontaktēties ar citu tautību pārstāvjiem un lasīt oriģinālo literatūru. Kā arī iepazīt citu tautu kultūru ,dzīves veidu utt, līdz ar to ir iespēja izprast ne tikai sevi, bet arī citus. Lai dzīvē kaut ko sasniegtu ir jābūt kādam mērķim. Spēcīgs dzinulis ir konkurence. Kā konkurents šeit tiek uztverts paša tēvs.
Jau studiju gados Freids veic pirmos atklājumus par zušu dzimumatšķirībām un gandrīz atklāj neironus. Tas liecina par Freida gribasspēku, ar kura palīdzību tiek veikti pirmie atklājumi.
1882. gadā pāriet darbā uz Vīnes sabiedrisko slimnīcu.…