Šogad Zentai Mauriņai decembrī apritēs 110 gadi. Viņa ir rakstniece, esejiste un filozofijas zinātņu doktore. Zenta ir pirmā sieviete Latvijā, kura ir ieguvusi filozofijas zinātņu doktoru. Viņa ir arī viena no pasaules brīvo latviešu tautas balvas laureātēm, tas notika 1969.gadā. Savā mūžā Zenta ir arī sarakstījusi 10 garīgās higiēnas baušļus.
Zenta Mauriņa dzimusi 1897. gada 16. decembrī Lejasciemā. Tēvs bija ārsts, bet māte pianiste. Pēc gada ģimene pārcēlās uz Grobiņu, kur Zentas tēvs stājās apriņķa ārsta amatā. Būdams latviešu saimnieka dēls, viņš bija apprecējis Pēterburgas konservatorijas klavierklases studenti, meiteni no ļoti pārtikušas ģimenes. Tā kā mātei dzimtā valoda bija vācu, tad Zenta uzauga divu valodu pasaulē. Zentas mamma tā arī neiemācījās runāt latviešu valodā.
1902. gadā piecu gadu vecumā Zenta Mauriņa pārcieta spinālo bērnu trieku un visu atlikušo mūžu bija piesaistīta pie invalīdu ratiņiem. Taču tas netraucēja Zentai mācīties un sasniegt dzīvē to ko viņa vēlējās. Bērnu dienas sasildīja vecāku gādība un mīlestība.
Mājskolotāju vadībā viņa apguva skolas programmu un 1913. gadā iestājās Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā. Neskatoties uz teicami noliktajiem eksāmeniem, invaliditātes dēļ viņu sākumā nevēlējās uzņemt. Taču viss mainījās, viņas tēvs izglāba no smagas slimības ģimnāzijas direktores dēlu, un tā Zenta uzreiz tika ieskaitīta 6.klasē. Pēc ģimnāzija beigšanas 1915. gadā viņa neilgu laiku vadīja pašas dibinātu proģimnāziju Grobiņā, pēc tam pelnīja naudu ar privātstundu pasniegšanu Liepājā.
1921. gadā Zenta Mauriņa iestājās Latvijas Universitātē. Sākumā viņa studēja Filozofijas fakultātē, tad 1923. gadā pārgāja uz Baltu filoloģijas nodaļu, ko pabeidza 1927. gadā. Neskatoties uz privātstundu sniegšanu, Zentai nācās ciest lielas materiālas grūtības – nācās pat maksāt kursa biedriem par ratiņu stumšanu uz universitāti un atpakaļ, par uznešanu augšā pa trepēm.
Uzreiz pēc universitātes beigšanas Zenta vienu gadu strādāja par latviešu valodas pasniedzēju Rīgas Skolotāju institūtā, tad 1928. gadā devās studēt literatūru un filozofiju uz Heidelbergu. 1929. gadā Rīgā viņa nodibināja savu literatūras studiju.…
