Jūrā dzīvība paradījās pirms trim milijardiem gadu. Zemi mēdz saukt par zilo planētu, jo divas trešdaļas (70,8 %) tās virsmas klāj ūdens, tad paradījās pirmie dzīvie organismi – dažādi mikroorganismi un aļģes. Šie organismi bija tik mazi, ka tos nemaz nevarētu saskatīt. Aļģes un jūras zāles izdalīja skābekli, ko elpoja vissenākie jūras dzīvnieki. Tikai daudz vēlāk attīstījās zivis, tās bija pirmās dzīvās būtnes ar mugurkaulu un skeletu. Starp mugurkaulniekiem zivju ir visvairāk. Mūsdienās pasaulē zināms vairāk nekā 23 000 – 25 000 zivju sugu.
Jūras dibenā dzīvo visdažādāko sugu ūdensdzīvnieki. Akmeņainā dibenā dzīvo vieni dzīvnieki, smilšainā jūras dibenā mīt citi, dūņainā – vēl citi jūras iemītnieki. Gliemji piestiprinās pie rifiem, zivis un krabji slēpjas spraugās starp akmeņiem, bet plekstes, gaidot medījumu, ierokas smiltīs.
Dziļākajos ūdens slāņos vairs neiekļūst saules gaisma, tāpēc tur nevar augt augi. Ūdens spiediens dziļumā ir tūkstošreiz lielāks nekā ūdens virspusē. Šiem neparastajiem apstākļiem piemērojušās daudzas īpatnējas dzīvo organismu formas. Tur mīt zivis ar īpašiem gaismas orgāniem – fotoforiem, kurus zivis izmanto, lai pievilinātu laupījumu. Dziļūdens zivis ir tumšā krāsā, viņām ir asi zobi un īpatnējas acis.…