Zemūdens arheoloģija

Zemūdens arheoloģija radās 20. gadsimta sākumā. Zemūdens arheoloģija pētī arheoloģiskus pieminekļus, kas atrodas zem ūdens (okeānos, jūras, ezeros, upēs u.c.).Pie zemūdens arheoloģijas izpētes pieder nogrimuši kuģi, senas dzīvesvietas, kapulauki, kas nokļuvuši zem ūdens, zemestrīču un ūdenstilpju krastu mainīšanās rezultātā. Sākotnēji arheoloģiskie atradumi ūdenī veica palīgfunkcijas sauszemes arheoloģijai
Kad zinātnieki dažādās pasaules malās pētī tautu un pat veselu rasu izcelšanās vēsturi, pēdas bieži vien noved jūras krastā, kas iznāk no “zilā kontinenta” dzīlēm. Līdz šim vislielākos pakalpojumus seno tautu un kultūru likteņu atklāšanā sniedza “virszemes” arheoloģija. Taču cilvēku darbības pēdas atklājas ne tikai zemē, bet arī zem ūdens. Tur atrod atsevišķus priekšmetus, nogrimušus kuģus un pat veselu apmetņu, un pilsētu drupas, dažreiz līdz pat divu kilometru dziļumā.
Jūru un okeānu dziļumā arheologi meklē un arī atrod senatnes pieminekļus, ko blīvs ūdens slānis droši pasargājis no iznīcināšanas. Cilvēce, uzsākusi “zemūdens kosmosa” iekarošanu, ar katru gadu atklāj arvien jaunas nogrimušu pilsētu un apmetņu pēdas, atrod pirmatnējās cilvēka uzturēšanās pēdas tur, kur tagad plešas gluda ūdens virsma. 71% no planētas virsmas klāj ūdens.

…