Kursa darbs ir izstrādāts mācību priekšmetā “saimniekošanas mācība” par ražošanas plānu 2007.gadam zemnieku saimniecībai “Avenīte”. Zemnieku saimniecība “Avenīte” nodarbojas ar ražojošu aveņu audzēšanu.
Kursa darba mērķis ir pierādīt, ka Latvijā, audzējot avenes, var gūt peļņu, realizējot iegūto ražu nododot pārstrādei. Darba uzdevums ir nostiprināt teorētiskās zināšanas par aveņu audzēšanu, lai vajadzības gadījumā prasmes varētu pielietot praktiski, kā arī novērtēt aveņu audzēšanas tehnoloģijas un apkopot veiktus rezultātus. Šo kursa darbu ir iespējams nodot kādam jaunam aveņu audzētājam, lai gūtu pamatzināšanas un vēlāk, protams, pilnveidotos, mācītos pats un mācītu citus.
Temata izvēli noteica tas, ka šobrīd Latvijā attīstās augļu un dārzeņu stādīšana. To varētu skaidrot ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo tiek dots pastiprināts atbalsts, līdz ar to vairāk attīstās dažādas tautsaimniecības kultūras, tai skaita augļkopība.
Kursa darba izstrādes laikā students gūst atziņas, kā labāk un racionālāk izmantot sev pieejamos resursus savā zemnieku saimniecībā, kādā veidā iespējams gūt vislielāko peļņu.
Darbu izstrādājot, apgūti dažādi ar lauksaimniecību saistīti literatūras avoti: žurnāls “Agrotops” un citi žurnāli, Lauksaimniecības gada ziņojumi, vairākas grāmatas, lai nostiprinātu un papildinātu zināšanas.
Kursa darbs sastāv no trim nodaļām:
1) augļkopības situācijas vērtējums Latvijā;
2) zemnieku saimniecība “Avenīte”;
3) zemnieku saimniecības “Avenīte” ražošana,
kā arī katrai daļai ir apakšnodaļas.
Augļkopība ir atzīta par prioritāru lauksaimniecības nozari, kurai ir potenciālas iespējas ražošanas apjoma palielināšanā. Tomēr, lai to panāktu, galvenā uzmanība ir jāvērš uz augļu kvalitātes uzlabošanu, samazinot ražošanas izmaksas, kā arī produktu realizācijas tirgus sakārtošanu.
Augļkopība ir viena no tām lauksaimniecības nozarēm, kas, spītējot sliktākiem nekā vairākumā citās ES valstīs klimatiskajiem apstākļiem veiksmīgi spējusi konkurēt ar Polijas, Spānijas, Holandes, Ungārijas, Vācijas un citu valstu augļu importu.
Tikai viens procents no lauksaimniecības izmantojamas zemes mūsu valstī tiek izmantots augļu audzēšanai, taču augļkopības produkcijas kopējais apjoms naudas izteiksmē aizņem virs 10 % no kopējās valstī saražotas lauksaimniecības produkcijas vērtības. Tas savukārt liecina par to, ka Latvijā ir labas attīstības iespējas. To nosaka fakts, ka augļu cenas caurmērā ir stabilas, bet tirgus pieprasījums ir augošs. Augļkopībā pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums.[12]…
