Aplūkojot kopumā sniegtās ziņas par zemnieku saimniecību 17.gs. pēc arklu revīzijas datiem, jāsaka, ka zemnieku saimniecības dažādos Vidzemes apgabalos atšķiras gan pēc zemes lieluma, gan pēc cilvēku skaita, kas atrodas šai apgabalā, un zemnieka saimniecībā kopumā, ieskaitot kalpus, tādejādi atšķirās arī to mantiskais stāvoklis un spēja maksāt nodokļus – staciņu (kontribūcija), pasta naudu, kungu tiesu, baļķu naudu, kas principā arī ir galvenais faktors uz kuru vērstas arklu revīzijas un tajās apkopotā informācija. Savukārt zemnieku saimniecību nodrošinātība ar darbaspēku un dzīvo inventāru ir visai vienveidīga visā teritorijā, bet atšķiras lopu skaits teritorijā, ļoti bieži ir tā, ka mazākai saimniecībai ir lielāks lopu skaits nekā lielākai saimniecībai.
Visvairāk izplatītās saimniecības veids 17.gs. bija pusarkla un ceturtdaļarkla saimniecības, šādas ziņas sniedz gan E. Dunsdorfs „Latvijas vēsture 1600 – 1700” gan 1638.g. arklu revīzijas dati. Retāk sastopamas ir trīs ceturtdaļarkla, viena astotdaļas arkla un ļoti reti viena sešpadsmitdaļas arkla saimniecības. Diezgan bieži uz viena arkla saimniecības bāzes reāli dzīvoja divas līdz trīs ģimenes, iespējams apvienojot īpašumā esošās katra paša apstrādes zemes un dzīvo inventāru zem vienas kategorijas, tas iespējams skaidrojams ar to, ka apvienojoties vairākām mazām lauku saimniecībām, piemēram, pusarkla un pusarkla, un kļūstot par 1 arkla saimniecību, vieglāk ir izpildīt klaušas, tā piemēram, kamēr vieni ir ar zirgiem šķūtīs, otra saimniecība ar tajā esošajiem zirgiem un darbaspēku apstrādā laukus, šeit es par pamatu ņemu to, ka Vidzemē šai laikā, salīdzinot ar citiem novadiem, darba apjoms ir normēts, muižnieki apzinājās, ka zemniekam ir jāstrādā arī priekš sevis, lai varētu izdzīvot, kā arī, zemnieku darbu un apjomu noteica revīziju laikā, it sevišķi ar „1696.g.…
