Secinājumi
Dzimtbūšanas atcelšana, Latvijas teritorijā notika 19. Gadsimtā un tas bija liels solis uz priekšu zemnieku stāvokļa uzlabošanā. Pēc brīvlaišanas Kurzemes un Vidzemes zemniekiem mainījās sociālais statuss un viņi ieguva uzvārdus.
19. gadsimta sākuma dzimtbūšanu Baltijas guberņās atcēla, Kurzemē 1817. gadā un Vidzemē 1819. gadā. 1817. gada 25. augustā cars bija apstiprinājis likumu par Kurzemes zemnieku atbrīvošanu no dzimtbūšanas. Zemnieku brīvlaišana notika pakāpeniski, Kurzemē tā notika 14 gadu, Vidzemes zemnieku brīvlaišana notika arī pakāpeniski, pa daļai pēc Kurzemes un Igaunijas parauga. Muižnieki vēlējās kontrolēt visu zemi un savus īpašumus, un nevēlējās daļu zemes atdot zemniekiem.
Dzimtbūšanas laikos, kad zemnieki bija saistīti pie zemes, mājas nosaukums aizvietoja tiem uzvārdu, bet pēc brīvlaišanas, kad zemniekus sāka atbrīvot no zemes, pirmajos brīvlaišanas gados kļuva nepieciešams dot zemniekiem uzvārdus.
Gandrīz pēc 50 gadiem no zemnieku brīvlaišanas Kurzemē un Vidzemē, Krievija bija izvērtējusi dzimtbūšanas atcelšanas radītās sekas, problēmas un citus faktorus un bija gatava to izdarīt arī visas valsts mērogā. 1861. gada 19. februārī dzimtbūšana tika atcelta visā valsts teritorijā.
1817. gadā Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumprojekts tika apstiprināts un svinīgi pasludināts. Zemnieki tika atbrīvoti bez zemes, pakāpeniski atbrīvojoties no saistībām ar muižu un iegūstot personas brīvību. Reforma tika pabeigta 1832. gadā.
…