-
Zemnieku brīvlaišana Vidzemē un Kurzemē
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Brīvlaišana | 4 |
1.1. | Zemnieku raksturojums un dzimtbūšanas atcelšana | 4 |
1.2. | Brīvlaišanas posmi | 6 |
1.3. | Kalpu brīvlaišana | 7 |
2. | Likumi | 9 |
2.1. | Mantošana un līgumu noteikumi | 10 |
2.2. | Nomas līgumi | 12 |
2.3. | Kalpošanas līgumi | 13 |
3. | Zemnieku nastas un nemieri | 14 |
3.1. | Klaušas un nodevas | 14 |
3.2. | Zemnieku nemieri | 15 |
3.3. | Nodokļi | 17 |
Secinājumi | 18 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 18 |
19. gs. zemnieki bija skaitliski lielākā un saimnieciski aktīvākā iedzīvotāju masa, kurai bija liela nozīme. Gadsimta sākumā lielākā daļa zemnieku joprojām bija dzimtcilvēki, kuri bija apspiesti, dzīvoja noslēgtā pasaulē, blīvi apdzīvoja sētas. Viņiem nebija nekādu pašnoteikšanās tiesību. Baznīcas, krogi un tirgus bija galvenās satikšanās vietas. Dzīvoja lielās ģimenēs vairākās paaudzēs vientelpās, retāk divas telpas. Ikdienas darbs bija smags, nogurdinošs un fiziski grūts, jo klaušas pieauga, bet laika nepietika, ko apstrādāt visu un darbarīki bija primitīvi.1
Zemnieks piederēja pie vienas no četrām kārtām kuras bija apstiprinātas Krievijas likumos. Pie zemnieku kārtas piederēja ikkatrs, kurš bija pierakstīts pie kāda pagasta. Piederību pagastam ieguva sasniedzot nodokļu maksātāja vecumu. Izkļūt no savas kārtas bija ļoti grūti vai pat neiespējami. No 1917. g. varēja to darīt, kad pieņēma likumu.2
Zemnieku kārta iedalījās vairākās grupās. Pirmajā grupā iekļāva visus saimniekus, ieskaitot lauku un mežu sargus, zvejniekus u.c., kas pārvaldīja zemnieka mājas. Otrajā grupā iekļāva visus strādniekus, kas dzīvoja pie saimnieka un saņēma algu, visas zemnieces, iebūvieši, vaļinieki, amatnieki u.c. Trešajā grupā ietilpa visi muižas cilvēki, dzimtzemnieki, kas, neatkarīgi no tā vai muižniekam bija īpašums vai nē, nebija pierakstīti pie zemes.3
Valdības politika, muižnieku pozīcija un zemnieku reakcija ietekmēja zemnieku stāvokli 19. gs. Tas izsauca plašus nemierus cauri visam brīvlaišanas posmam.4
Raksturojot dzimtbūšanas atcelšanu, tad to var skaidrot drīzāk kā eksperimentu, ko pavēlēja izdarīt Aleksandrs I vēloties demonstrēt Eiropai vēloties demonstrēt sevi un īstenot Franču revolūcijas idejas.…
Ievads Brīvlaišana Baltijas guberņās notika 1817 gadā Kurzemē un 1819. gadā Vidzemē. Jau 1814. gada 31. augustā Aleksandrs I deva rīkojumu Baltijas ģenerālgubernatoram marķīzam Pauluči (1779-1849), lai viņš izraugot komisiju, kas izstrādātu priekšlikumu Kurzemes zemnieku labklājības celšanai, jo citās zemēs brīvlaišana bija nesusi progresu lauksaimniecības progresu. Pirms dzimtbūšanas esošās klaušas vairs neapmierināja un tāpēc veica agrāro reformu. Kurzemē brīvlaišanas process norisinājās 14 gadu, bet Vidzemē nedaudz mazāk. Brīvlaišanas process bija sadalīts posmos un zemniekus brīvlaida pakāpeniski. Zemnieki tika iedalīti vairākās kārtās un grupās. Muižnieki izmantoja brīvlaišanas likumus izmantoja savā labā, lai gūtu lielākus ekonomiskos panākumus. Zemnieku iegūtā "personas brīvība" palika tikai uz papīra. Muižnieki centās piesaistīt zemniekus pie zemes ar visādiem līdzekļiem: palielinot nodokļus, ierobežojot pārvietošanās tiesības, ar tiesas palīdzību u.c. Nemieri bija viena no visbiežāk sastopamajām lietām brīvlaišanas laikā, jo iesaistīja lielas zemnieku masas, kas radīja zaudējumus muižniekam, jo bieži noteikumi netika izskaidroti pienācīgi. Muižnieki atņemot zemi zemniekiem tika atņēma visu, jo zeme bija zemnieka dārgums un dzīve. Baltijas muižnieku izvēlētais ceļš bija izdevīgāks muižniekiem, bet mazāk izdevīgs zemniekiem.
- Ēģipte
- Indijas vēsture
- Zemnieku brīvlaišana Vidzemē un Kurzemē
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vidzemes zemes reformas idejiskais pamatojums K.F.M.Snella un H.J.Jannava darbos
Referāts augstskolai6
-
Politiskās apvienības "Latvijas zemnieku savienība un Zaļā partija" programmas analīze
Referāts augstskolai9
-
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Referāts augstskolai3
Novērtēts! -
Senās soda vietas Kurzemē
Referāts augstskolai22
-
Dzimtbūšanas atcelšana Baltijas guberņās - juridisks raksturojums
Referāts augstskolai8