Zemkopības ministrija

Ministriju loma valsts pārvaldes aparātā jeb izpildvaras mehānismā ir ļoti būtiska. Gandrīz visu pārvaldi Ministru kabinets īsteno ar ministriju starpniecību, jo Ministru kabinets viens nespēj apspriest un izlemt visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Satversmi un likumiem. Tādēļ noteiktas valsts pārvaldes funkcijas tiek nodotas ministrijām, kuras savukārt ir centrālās iestādes attiecīgā nozarē un kuras lemj par visu, kas ir saistīts ar šo nozari tiktāl, ciktāl to atļauj likums un Ministru kabineta noteikumi.1
Ministrija ir valsts pārvaldes centrālo institūciju posms, ar kura palīdzību valdība, piemēram, Ministru kabinets, īsteno konstitūcijā un likumos noteiktās funkcijas un uzdevumus kādā atsevišķā valsts pārvaldes nozarē.2 Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Ministrija ir tieši pakļauta ministram.3
Ikviena ministrija, pārvaldot nozari, darbojas, lai izstrādātu nozares stratēģiskās attīstības plānu, lai pilnveidotu tiesību aktus, kuri ir saistoši dotajā nozarē vai kādā noteiktā jautājumā, un ministrijai un tās padotībā esošām iestādēm.4
Ministrijas paredz Latvijas Republikas Satversme, tādēļ ministrijas var uzskatīt par konstitucionāli nodibinātu iestāžu veidu. Latvijas Republikas Satversme paredz ministrijas tikai pēc būtības, ministriju skaits, tām nododamās valsts pārvaldes funkcijas, uzdevumus, pilnvaras, tiesības, pienākumus un atbildību, tas ir, kompetenci pilnā apjomā nosaka citi tiesību akti…