Zemkopība ir viena no lauksaimniecības pamatnozarēm, kas radusies ilgstošas vēsturiskas attīstības gaitā. Tā nodrošina cilvēkus ar pārtiku, dod izejvielas pārtikas un daļēji vieglajai rūpniecībai, izejmateriālus ārstniecības preparātu ražošanai, lopbarību mājdzīvniekiem.
Zemkopība radās 10-7 tūkstošus gadu p.m.ē. Tigras un Eifratas starpupju rajonā. Par to liecina akmens laikmeta izrakumos atrastie 7000 gadus vecie kvieši.
Cilvēces rītausmā izmantotie savvaļas augi, laika gaitā tos kultivējot, tika pārvērsti daudz ražīgākos kultūraugos. Mūsdienās cilvēki pazīst gandrīz 6000 dažādu kultūraugu, taču plaši audzētas tiek 80-90 sugas, no tām sevišķi nozīmīgas ir apmēram 20 sugas, kuru augi vislabāk nodrošina cilvēku nepieciešamību pēc olbaltumvielām un dod lielāku enerģisko vērtību.
Kaut arī cilvēki jau daudzus tūkstošus gadu audzē kultūraugus, tomēr iedzīvotāji uzturā lieto arī savvaļas augus, ogas, riekstus un sēnes. Āfrikas un Amazones tropu mežu un Austrālijas pirmiedzīvotājiem, tundras un klusā okeāna salu iedzīvotājiem tie veido nozīmīgu pārtikas daļu, toties attīstīto reģionu iedzīvotājiem savvaļas augļu un sēņu vākšana ir brīvā laika izmantošana un atpūtas veids. …