Zemgaļu valodas pēdas toponīmos un vidus dialekta zemgaliskajās izloksnēs. Galvenās zemgaļu valodas īpatnības

Zemgaļi - (lietuviski : Žemgaliai ; latīniski : Semigalli ) bija viena no tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās. Apdzīvoja Lielupes baseinu, tagadējo Zemgales novadu
K. Karuļa „ Latviešu etimoloģijas vārdnīcā” vārds zemgaļi skaidrots šādi „ Zemgaļi, zemgalieši, vsk. zemgalis, zemgalietis. Senākā forma ziemgaļi sākotnējā nozīme ‘ziemeļu gala (novada) iedzīvotāji’, jo zemgaļi pirms letgaļu ieplūšanas Vidzemē bija vistālāk uz ziemeļiem izvirzītie balti. ‘Vēlāk vārds uztverts kā <> iedzīvotāji; sal. G. F. Stenderam : <> ( zemgalieši – zemā novada iedzīvotāji; tātad Zemgale nozīmē tikdaudz kā Zemā zeme.” [1]
„ Apzīmējumi diferencējušies: zemgaļi – senlatviešu cilts, tautība, zemgalieši – jaunāko laiku Zemgales iedzīvotāji (vai tur dzimušie).” [2]
Par zemgaļu valodu vairākkārt izteikts viedoklis, ka dienvidos to asimilējusi lietuviešu valoda, bet ziemeļos – latviešu valoda.…