Lai gan esmu dzimusi un augusi Rīgā, vienmēr esmu jutusi ciešu saikni ar savu senču dzimto pusi Zemgali, kur pavadīju vasaras brīvdienas bērnībā. Tagad esmu kļuvusi par īstu zemgalieti, jo mana dzīves vieta ir Bauskas novads. Ar lielu interesi studēju materiālus par tautas tērpiem un pat atradu jostu paraugus no savu senču un manas tagadējās dzīves vietas – Jaunsaules. Protams, mani interesēja vispirms tieši Zemgales tautas tērpi.
Zemgales tērpi valkāti seno zemgaļu apdzīvotajā teritorijā. Zemgales tērpu komplekss veidojies īpatnējos vēstures apstākļos. 13. gs. zemgaļu zemē ienāca citu novadu iedzīvotāji (arī somu voti). Nozīmīgas bija arī hercoga Jēkaba manufaktūras. Ciešie sakari ar lietuviešiem veicināja atšķirīgas tērpu valkāšanas tradīcijas.
Zemgales kompleksa tērpi valkāti Jelgavas un Bauskas apriņķī, kā arī Jelgavas apriņķim piekļautajā Kuldīgas un Tukuma apriņķa austrumu daļā [3.]. Zemgales tautas tērpu centrs atrodas starp Jelgavu, Bausku un Kalnamuižu (Tērveti). Austrumos no šī apgabala Zemgales tautas tērpus nevalkā tālāk par Daugavu un Jaunjelgavu, bet rietumos tie izbeidzas ap Ezeri, Blīdeni, Struteli un Irlavu [1.].
pirms kādiem 100 – 150 gadiem pie Zemgales sieviešu tautas tērpa piederēja visi tie paši apģērba gabali, kādi bija parasti gan Vidzemes, gan Kurzemes ievērojamākos tautas tērpu novados: baltās sagšas, vainagi, rakstainās jostas un baltie, rakstiem greznotie cimdi un zeķes. Vēlāk šie apģērba gabali izzuda.
Zemgales tautas tērpa izzušanā vaina piešķirama arī auglīgajām druvām, kas padarīja turīgus saimniekus. Turība zemgaliešiem jau sen atļāva iegādāties pilsētā pirktas drēbes. Piemēram, no tirgotājiem iegādātie lielie lakati, kas pilnīgi izskauta baltās, pašu darinātās un greznotās sagšas.
Villaines
Par rakstītām sagšām Zemgalē ziņu nav. Sagšu vietā sedza baltas villaines ar sīki rakstītiem celu apaudiem gar malu. Tās sedza uz pleciem un parasti nēsāja nesaspraustas. Retos gadījumos lietoja mazas sidraba saktiņas.…