Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:870667
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Nemierīgā zeme    3
  Lisabonas zemestrīce 1755. gadā    3
  Ņumadrides zemestrīču sērija 1811. – 1812. gadā    4
  Sanfrancisko zemestrīce 1906. gadā    5
  Zemestrīces Mesīnā 1783. gadā un 1908. gadā    6
  Kanto zemestrīce 1923. gadā    7
  Peru zemestrīce 1970. gadā    8
  Tanšaņas zemestrīce 1976. gadā    9
  Meksikas zemestrīce 1985. gadā    10
  Armēnijas zemestrīce 1988. gadā    11
  Loma Prietas zemestrīce 1989. gadā    12
  Nortridžas zemestrīce 1994. gadā    13
  Kobes zemestrīce 1995. gadā    14
  Lielās zemestrīces    15
  Dzīvie seismogrāfi    18
  Modificētā Markelli - Zīberga zemestrīču intensitātes skala ballēs    19
  Stiprākās zemestrīcēs 20. gadsimtā    20
  Secinājumi    21
  Pielikums    22
  Izmantotā literatūra    23
Darba fragmentsAizvērt

Zemestrīces – Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās. Spriegums zemes garozā un mantijā parasti pieaug pakāpeniski vairāku desmitu, simtu vai pat tūkstošu gadu laikā galvenokārt tektonisko spēku ietekmē. Zemestrīces laikā to centrā notiek neatgriezeniskas deformācijas, ieži sabrūk, lūst, pārbīdās (lūzumu spārni pārvietojušies līdz 10 m), taču liela daļa enerģijas izpaužas arī elastīgu seismisko viļņu veidā , kuri izplatās lielā attālumā, radot postījumus zemes virspusē. Zemestrīces klasificē pēc izdalītās enerģijas daudzuma, ko instrumentāli mērī magnitūdās, vai arī pēc zemestrīču iedarbības intensitātes zemes virspusē: to nosaka empīriski ballēs, apsekojot deformācijas un fiksējot svārstības un postījumus pēc hipocentru dziļuma izšķir parastās zemestrīces, kas atrodas Zemes garozā līdz 70 kilometru dziļumā, vidējā dziļuma zemestrīces un dziļās zemestrīces, kas rodas mantijā 300- 700 kilometru dziļumā. Katru gadu notiek simtiem tūkstošu vāju zemestrīču un vidēji viena katastrofāla zemestrīce. Tās notiek tektoniski aktīvās zonās – Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā (80- 90% zemestrīču), vidusjūras zemēs, Karpatos. Lai gan zemestrīcēs parasti novērojami priekšvēstneši (zemes virsmas svārstības, augstfrekvences akustisko un elektromagnētisko lauku fluktuācija, pazemes ūdeņu un gāzu režīma fluktuācija), tomēr droši prognozēt zemestrīču sākumu parasti neizdodas, jo parasti zemestrīces sākšanos var izraisīt pat strauja atmosfēras spiediena maiņa vai kosmiskie faktori. Zemestrīces novērošanai izveidots pastāvīgu seismisko staciju tīkls. Seismiski aktīvos rajonos ierīko arī pagaidstacijas Ljā novērotas vājas zemestrīces. To hipocentri parasti atrodas tālu ārpus Ljas teritorijas. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties