Jau no cilvēces pastāvēšanas sākuma daba rāda savu pārākumu uzsūtot mums dažādas katastrofas un kataklizmas: plūdus, taifūnus, vētras, vulkānu izvirdumus, zemestrīces utt., kas aizvien vairāk tiek novērots pēdējā laikā visā pasaulē.
Par zemestrīci sauc zemes garozas satricināšanu, kas ir dabiskas izcelsmes. Tā izpaužas pazemes grūdienu veidā, viļņveidīgām augsnes svārstībām, ar plaisu veidošanos, ēku sagrūšanu un reizēm arī cilvēku upuriem. Vairākums zemestrīču norit litosfērā – 200 kilometru dziļumā. Taču zemestrīces centrs atrodas līdz 700 km dziļumā.
Katru gadu tiek reģistrēts vairāk kā 1 miljons pazemes grūdienu stundā vai divus minūtē. Var teikt, ka zeme atrodas patstāvīgos satricinājumos. Gadā vidēji notiek vienā katastrofiska un simts postošu zemestrīču. Postījumu apmēri spēcīgās zemestrīcēs ir ļoti lieli. Zemes garozā rodas lielas disjunktīvas dislokācijas. 1…