Par zemestrīci sauc zemes garozas satricināšanu, kas ir dabiskas izcelsmes. Tā izpaužas pazemes grūdienu veidā, viļņveidīgām augsnes svārstībām, ar plaisu veidošanos, ēku sagrūšanu un reizēm arī ar cilvēku upuriem. Vairākums zemestrīču norit litosfērā - 200 kilometru dziļumā. Taču dažkārt zemestrīces centrs atrodas līdz 700 km dziļumā (www.meteo.lv).
Katru gadu pasaulē tiek reģistrēts vairāk kā 1 miljons pazemes grūdienu, kas sastāda vidēji ap 120 grūdienu stundā vai divus minūtē. Var teikt, ka zeme atrodas pastāvīgos satricinājumos. Gadā vidēji notiek viena katastrofiska un simts postošu zemestrīču. Postījumu apmēri spēcīgās zemestrīcēs ir ļoti lieli. Zemes garozā rodas lielas disjunktīvas dislokācijas (www.meteo.lv).
Pēc izcelšanās zemestrīces iedala: 1) tektoniskās, 2) vulkāniskās, 3) mākslīgās un 4) iegruvumu zemestrīcēs. No šīm vispostošākās ir vulkānāniskās un tektoniskās zemestrīces. Zemestrīču izcelsme ir saistīta ar litosfēras plātņu neviendabīgumu un pārvietošanos. Tā kā litosfēras plātnes nav vienā gabalā saistītas viena ar otru un Zemes mantijā notiekošie kodolprocesi izraisa litosfēras plātņu kustību, tad zemestrīces, kā process ir normāla parādība. To spēks un nodarītais posts ir atkarīgs no spiediena spēka, kas atbrīvojas plātņu diverģences, konverģences un transformācijas zonās vai vulkānos.
Paleoseismoloģija ir zinātne, kas nodarbojas ar pagātnes seismoloģisko procesu pētījumiem, zemestrīču postījumu, aptverto teritoriju un izveidoto nogulumu izpēti.…
