Dabas resursu, tajā skaitā zemes, tās dzīļu bagātību tirgus ir visai plašs un daudzveidīgs. Šai daudzveidībai kopējs ir tas, ka dabas resursi, zeme kā noteikta īpašuma objekti ir ietverti tirgus saimniecībā, ir preces un to saimniekiem dod ienākumus. Dabas resursi, ja tie ir ierobežoti, ir preces- pirkšanas un pārdošanas, arī iznomāšanas objekti, kuru cenu un nomas maksu regulē pieprasījuma un piedāvājuma samērs.
Zemes pieprasījuma īpatnības. Zemes pieprasījuma īpatnība ir tā, ka tas ir pastiprināts pieprasījums, ko nosaka zemes dotās produkcijas pieprasījums. Savukārt, otrā īpatnība ir tā, ka tas ir atkarīgs no zemes dabiskās auglības, zemes atrašanās vietas, zemes ekonomiskās auglības. Otrā īpatnība pāriet trešajā īpatnībā, kad zemes pieprasījuma apmēri tiek regulēti, vadoties pēc starpības starp lauksaimniecības produktu galējām cenām un galējām izmaksām, tātad no galējā iznākuma, ko var gūt zemes īpašnieks, vai nu zemi apsaimniekojot, vai iznomājot. Ienākumu var arī gūt no spekulācijas ar zemi; pirkt, lai pārdotu tuvākā vai tālākā nākotnē. 1
Zemes piedāvājuma īpatnības. Zemes piedāvājuma īpatnība - zemes platība kopumā ir ierobežota. Latvijā daļa kādreiz lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir aizaugusi krūmiem, pārpurvota, vēl nu jau diezgan ievērojama daļa šīs zemes ir apbūvēta, popularitāti ieguvuši jaunuzceltie dzīvojamo māju ciemati piepilsētās, izveidoti jauni ceļi, piemēram, apvedceļi, kas izbūvēti uz klajiem laukiem. Otrā īpatnība- normālos apstākļos tās piedāvājums ir absolūti neelastīgs, nereaģē uz cenu izmaiņām. Trešā īpatnība- ievērojamas zemes platības ir īsta dabas dāvana, jo šajā zemē nav ieguldīti nekādi citi ražošanas resursi. Piedāvājumu stimulē arī tāds stāvoklis, kad zeme pieder vienam īpašniekam (valstij, pašvaldībai, privātai personai), bet dzīvojamā māja un citas ēkas uz šīs zemes pieder citam īpašniekam. Konkrētā situācijā iespējami arī spekulatīvā ienākuma saņemšanas motīvi: piedāvāt, pārdot, lai pirktu.2…
