Zemes tiesību un pilsētas tiesību salīdzinājums Eiropā viduslaikos

1.1. Zemes tiesības:
Viduslaiku Eiropā par tiesiskās struktūras pamatu kalpoja zemes, lēņu un kanoniskās tiesības. Zemes tiesību normas attīstījās nevis no valdnieku pieņemtām normām, bet gan no ciltīs valdošajām paražām, pēc šīm zemes tiesībām tika dibinātas tiesiskās attiecības un spriesta tiesa. Zemes tiesības ir viduslaiku visu kārtu kopējās tiesības. Zemes tiesību evolūcija ir sekojoša:
1. Vispirms attīstījās paražu tiesības, kuras nav rakstiskā formā. Šajā posmā attīstījās karavadoņa institūts un tā vara bija ierobežota, kas pakļauta tautas sapulcei;
2. Barbaru tiesības, kuras ir apkopotas un pierakstītas paražu tiesības, kuras nav nodalāmas ar zemes tiesībām. Šīs tiesības tika pierakstītas Saliešu tiesā, Bavāriešu tiesā u.c.;
3. Zemes tiesības dižajos viduslaikos izauga no novadā dzīvojošo paražu tiesībām un karaļu tiesību jaunrades. Zemes tiesības lielākoties satur krimināltiesību un kriminālprocesa normas. 2
„Zemes tiesību normas vispirms attīstījās nevis no valdnieku pieņemtām normām, bet gan no ciltīs valdošām paražām. Zemes tiesības ir viduslaiku feodālo tiesību daļa, kura ietver konkrētās teritorijas iedzīvotāju paražas un tiesas precedentus, saskaņā ar konkrētā teritorijā- zemē- tiek dibinātas tiesiskās attiecības un spriesta tiesa.” 3
Zemes tiesības tiešā tulkojumā no vācu valodas ir visu brīvo ļaužu tiesības, tām jāpakļaujas gan dižciltīgajiem, gan brīvajiem zemniekiem. Kā arī zemes tiesības nozīmē arī zemes kungu noteiktās tiesības, tas ir šaurāks tiesību loks nekā uz paražām.4 Pašas zemes tiesības ir feodālo tiesību nozare, kura regulē sabiedrības kārtas.
…