Zemes mākslīgie pavadoņi (turpmāk tekstā arī ZMP) ir kosmiskais aparāts, ka atrodas ģeocentriskā orbītā t.i. Zemes gravitācijas ietekmē riņķo ap Zemi un pilda funkcijas, kuras viņiem liek cilvēki. Ir daudz dažādi pavadoņu tipi un katrs pilda savas funkcijas. To konstrukcija ir ļoti sarežģīta. Tiem ir jāatbilst daudziem nopietniem standartiem. Pavadoņa aparatūra un mērinstrumenti ir ļoti trausli un jūtīgi, tādēļ pavadonim ir jābūt pamatkonstrukcijai, kas iztur milzīgās vibrācijas, kas rodas raķetei paceļot pavadoni kosmosā. Pavadonim ir jābūt galvenajam datoram, kas stūrē visu pavadoņa sistēmu, nosaka kad un kādi instrumenti ieslēdzas, kādi dati tiek vākti, kad tie tiek sūtīti uz zemi, utt. Pavadonim ir jābūt sistēmai, kas notur pavadoņa orientāciju vēlamajā virzienā. Pavadoņiem ir nelieli raķešdzinēji, kas ļauj tiem veikt nelielus manevrus piemēram tā saukto orbītas korekciju, kuras gaitā tiek novērsta faktiskā orbīta no plānotās orbītas, kuru izraisa ierobežotā precizitāte ar kādu iespējams vadīt nesējraķeti, vai piemēram, ja saules baterijas ir tikai gar vienu pusi, tad tai nepārtraukti ir jābūt vērstai pret Sauli, jo citādi pavadoņa akumulatori ātri paliek tukšas un tā ir bojāeja. Pavadonim ir jābūt telemetrijas sistēmai, kas īstajos brīžos kontaktējas ar antenām uz Zemes un noraida instrumentu savāktos datus. Pa virsu visām grūtībām nāk ekonomija. Katra kilograma nosūtīšana kosmosā ir dārgs prieks, līdz ar to instrumenti ir jābūvē tik viegli cik vien var. Tā kā uz Zemes tādu ierobežojumu nav, tad gatavu instrumentu, ko varētu nopirkt un likt uz pavadoņiem vienkārši nav. Lielākā daļa instrumentu tiek veidota uz vietas pētniecisko institūtu darbnīcās. Bez tam instrumentiem ir jātaupa ne tikai svars bet arī patērējamā enerģija.…
