Pirmais mākslīgais pavadonis, kuru ievadīja orbītā ap Zemi, bija “Sputņik 1”(sk.pielikumu Nr.1) 1957. gada 4.oktobrī to palaida Padomju Savienība. Pavadoņa alumīnija lodes diametrs bija 58 cm, tas svēra 84 kg; tajā atradās baterijas, radioraidītājs un instrumenti zemes atmosfēras augšējā slāņa pētīšanai. To ievadīja eliptiskajā orbītā, kurā tas riņķoja 92 dienas un raidīja uz Zemi radiosignālus, līdz beidzot sadega atmosfērā.
Pēc mēneša tam sekoja otrais pavadonis, kurā atradās dzīva būtne- suns Laika. Diemžēl kosmiskā aparāta atgriešanās uz Zemes nebija paredzēta, tāpēc suns tika iemidzināts.
ASV savu pirmo Zemes mākslīgo pavadoni “ Exsplorer 1” palaida 1958.gadā.
Taču pirmais sakaru pavadonis bija “ Eho-1”, kas arī bija lode, ko klāja plāna alumīnija folija. Tas riņķoja ap Zemi ~2000 km augstumā. No Zemes raidītie radioviļņi atstarojās no tā virsmas un atgriezās atpakaļ uz Zemes. Šis pavadonis deva iespēju pirmo reizi translēt televīzijas raidījumu visas pasaules mērogā.
Pēc tam tika palaisti pilnīgāki sakaru pavadoņi “ Tellstar” un “Reldy”. Tie atradās vairāk nekā 5000 km augstumā. Pavadoņi varēja uztvert informāciju, ierakstīt to magnētiskajā lentē un pēc pastiprināšanas un apstrādes nosūtīt atpakaļ uz zemi. Taču liels to trūkums bija lēnā riņķošana ap Zemi, tāpēc radiosignālus pilnīgi droši bija iespējams uztvert nelielā teritorijā.
Nākamie sakaru pavadoņi “Sincom” un “Early bird” bija vēl augstākā līmenī. Viņu rotēšanas ātrums un virziens precīzi atbilda zemes rotēšanas ātrumam un virzienam. Tādēļ ar pavadoņa palīdzību varēja pārraidīt 12 televīzijas programmas un 6000 telefonsarunas vienlaikus.
Tagad ap Zemi riņķo simtiem mākslīgo pavadoņu, kurus palaidušas dažādas valstis.
…
