Atkarībā no veicamā uzdevuma, Zemes mākslīgos pavadoņus iedala sakaru, navigācijas, meteoroloģiskajos, Zemes izpētes, astronomiskajos, ģeofizikālajos un militārajos pavadoņos:
Sakaru pavadoņi. Nodrošina telefona, datoru u.c. sakarus starp attālām vietām, televīzijas pārraides (satelīttelevīzija), kā arī sakarus starp kosmosa kuģiem un Zemi. Pirmais sakaru pavadonis bija Telstar – 1, kuru 1962. gada 10. jūlijā palaida ASV.
Navigācijas pavadoņi. Pēc pavadoņu raidītajiem signāliem nosaka lidmašīnas, kuģa vai jebkura cita objekta atrašanās vietu.
Meteoroloģiskie pavadoņi. Seko atmosfēras procesu attīstībai, fiksē mākoņu daudzumu, Zemes virsmas temperatūru, gaisa mitrumu, u.c. Vāc datus no automātiskajām meteostacijām. Pirmais eksperimentālais meteoroloģiskais pavadonis bija Tiros – 1, kuru palaida ASV 1960. gada 1. aprīlī.
Zemes izpētes pavadoņi. Iegūst informāciju par zemeslodes augu segu, ūdeņiem, ledājiem, ģeoloģiskajām formācijām un derīgajiem izrakteņiem, Zemes virsas un atmosfēras piesārņojumu, pēc iegūtajiem datiem sastāda kartes. Pirmo specializēto dabas resursu izpētes pavadoni Landsat – 1 palaida ASV 1972. gada 23. jūlijā.
Ģeofizikālie pavadoņi. Pēta atmosfēras augšējos slāņus, jonosfēru un magnētisko lauku, mikrometeorītu plūsmas un kosmisko starojumu. Pirmos ģeofizikālos mērījumus kosmosā veica ASV pavadonis Explorer – 1, kuru palaida 1958. gada 1. februārī.
Astronomiskie pavadoņi (orbitālās observatorijas). Veic daudzveidīgus astronomiskos pētījumus galvenokārt tajos spektra diapazonos, kas nav pieejami novērojumiem no Zemes. Pirmā specializētā orbitālā observatorija bija ASV pavadonis OSO – 1, kurš tika palaists 1962. gada 7. martā.
Izlūkpavadoņi. Novēro citu valstu teritoriju un okeānu akvatoriju, pārtver radiosakarus, seko raķešu startiem un kodolizmēģinājumiem. Pirmais izlūkpavadonis bija Midas – 2, kuru 1961. gada 22. maijā palaida ASV. Attēlā: Šis nav militārs pavadonis, bet daudzi citi PSRS palaistie Kosmos sērijas pavadoņi veica militāro izlūkošanu.
Sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārajā orbītā, kuras augstums virs Zemes ir 35800 km. Šādā orbītā esošs pavadonis veic vienu apriņķojumu tieši vienā diennaktī, līdz ar to pavadoņa stāvoklis attiecībā pret Zemi nemainās. Tos pavadoņus, kuru uzdevums ir vākt informāciju par Zemi (meteoroloģiskos, Zemes izpētes, utml.), parasti palaiž zemās orbītās (dažu simtu kilometru augstumā) ar lielu slīpumu pret Zemes ekvatoru, lai pavadonis, kustoties pa orbītu un planētai zem tā griežoties, secīgi pārlūkotu visus Zemes virsmas rajonus. Īpaši zemu (ap 200 km augstumā) lido militārie izlūkpavadoņi. Šo pavadoņu mūžs ir īss - tikai dažas nedēļas, jo tie lido atmosfēras augšējos slāņos, kas tos pakāpeniski bremzē, līdz tie noiet no orbītas un sadeg.…
