Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:636240
 
Vērtējums:
Publicēts: 11.09.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    4
1.  īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanas vēsture un mērķi    6
2.  īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas un būtiskākie zemes lietošanas aprobežojumi tajās    9
2.1.  Vispārīgi aprobežojumi    9
2.2.  Dabas rezervāti    10
2.3.  Dabas liegumi    10
2.4.  Nacionālie parki    11
2.5.  Dabas parki    11
2.6.  Dabas pieminekļi    12
2.7.  Aizsargājamo ainavu apvidi    13
2.8.  Mikroliegumi    13
3.  īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas aprobežojumu pārkāpumi un sankcijas    15
4.  Zemes īpašnieku tiesības uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās    17
  Secinājumi un priekšlikumi    21
  izmantoto avotu un literatūras saraksts    22
Darba fragmentsAizvērt

1. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanas vēsture un mērķi
Pirmā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Latvijas teritorijā dibināta jau 1912.gadā.1 Tas bija Moricsalas dabas rezervāts, kurā vēl līdz šai dienai ir saglabājušies pilnīgi neskarti dabisku mežu biotopi, kā arī vēl joprojām ir saglabāts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Biotops ir dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorija, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes.2
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tika noteiktas un aizsargātas arī laikā, kad Latvija ietilpa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Tajā laikā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās bija ļoti stingri aizsardzības pasākumi, praktiski tajās bija liegts atrasties cilvēkiem, izņemot zinātniekus, kas veica pētījumus. Visvairāk tika izveidoti botāniskie un ornitoloģiskie liegumi, kas bija paredzēti atsevišķu augu un putnu sugu aizsardzībai. Bez šaubām šajā laikā tika veidotas arī citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – rezervāti (Krustkalnu un Teiču dabas rezervāti – 1982), pirmais nacionālais parks (Gaujas Nacionālais parks – 1973).3
Pēc neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanas dabas aizsardzības jomā nebija noteiktas īpašas prasības. Lielās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (nacionālais parks, dabas rezervāti) turpināja darboties līdzšinējā kārtībā, taču radās pretrunas zemes īpašumu piederības jautājumos. Līdz tam zeme aizsargājamās dabas teritorijās piederēja valstij, bet nu uz zemi pretendēja privātpersonas pamatojoties uz Civillikumā 4, garantētajām tiesībām uz īpašumu, jo 1992.gada 14.janvārī tika pieņemts Latvijas Republikas likums „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumu”5, kurā tika atjaunots Civillikuma spēks.
Savukārt botāniskie, ornitoloģiskie, dzērvenāju liegumi tika atstāti novārtā, nebija ne sistēmas, ne arī atbildīgās iestādes, kas rūpētos par šīm teritorijām.
1993.gada 2.martā tika pieņemts likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”,6 kas noteica īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus, izveidošanas kārtību, pārvaldi. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties