-
Zemeņu audzēšana modeļsaimniecībā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | ZEMEŅU NOZĪME LATVIJAS UN ES TRIGŪ | 4 |
2. | ZEMEŅU AUDZĒŠANAS AGROTEHNISKIE PASĀKUMI | 7 |
2.1. | Augsnes izvēle | 7 |
2.2. | Augsnes sagatavošana | 7 |
2.3. | Audzēšanas metodes | 8 |
2.4. | Nezāles un to ierobežošana | 8 |
2.5. | Nozīmīgākie zemeņu kaitēkļi un slimības | 11 |
2.6. | Mēslošana | 12 |
3. | ZEMEŅU PAVAIROŠANA | 14 |
4. | ZEMEŅU ŠĶIRNES IZVĒLE | 15 |
5. | BRUTO SEGUMS | 17 |
5.1. | Izdevumi zemeņu dārza ierīkošanai | 17 |
5.2. | Izdevumi zemeņu stādījumu kopšanai | 18 |
5.3. | Zemeņu stādījuma iespējamā peļņa | 19 |
6. | ZEMEŅU REALIZĀCIJA, SVID ANALĪZE | 20 |
SECINĀJUMI | 22 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 23 |
IEVADS
Zemenes visi pazīst gan Eiropā, gan Amerikā, gan Āzijā, un tomēr šī oga piesaista dārzkopjus visā pasaulē – ar ārējo pievilcību, aromātu, garšu, universālajām ārstnieciskajām īpašībām. Praktiski katrā dārzā, izvēloties piemērotas šķirnes un agrotehniku, pilnīgi reāli katru gadu var iegūt lielisku ražu – līdz 1 kg no viena cera. Zemenes, kas aug mūsu dārzos un dodas arvien plašākā uzvaras gājienā, savvaļā nav sastopamas. Par savu izcelsmi tām jāpateicas izceļotājiem no Amerikas.
Ir zināms, ka zemeņu kultūra jau 14. gadsimtā ir audzēta Francijā. Anglijā zemenes kā kultūraugs minēts jau 1440. gadā. Z. Žerārs 1957. gadā ir aprakstījis 3 zemeņu variantus: ar sarkanām, baltām un zaļām ogām. Krievijā zemenes sāktas kultivēt Pētera Lielā tēva dārzā Izmailovas ciemā. Zemenes ir vienas no iecienītākajiem ogaugiem. Raža ienākas agri. Augļi patērējami gan svaigā veidā, gan daudzveidīgi izmantojami pārstrādāšanai. Zemenes ir ātrražīgas, dod augstas ražas.
Latvijā zemenes audzētas jau sen. Rīgas Jūrmalā zemeņu lielražošana sākta pirms 150 gadiem. Pirms Otrā pasaules kara zemeņu stādījumi Latvijā sasniedza 1000 ha. Pēc 1970.gada Vissavienības augļkopības platību uzskaites datiem, mūsu republikas zemeņu stādījumu platība bija 300 ha, no tās 78% stādījumu atradās ģimenes dārzos
Zemenes ir daudzgadīga kultūra. Tās pavairo galvenokārt ar stīgām, kuru mezglu vietās veidojas jaunie stādi. Atsevišķā gadījumā pavairo arī no sēklām vai dalot cerus. Zemenes audzē ļoti daudzās pasaules valstīs, tāpēc arī šķirņu ir ļoti daudz. To skaits ievērojami pārsniedz 2000. Lai vieglāk varētu orientēties, kuras šķirnes izvēlēties stādīšanai, notiek tā saucamā šķirņu rajonēšana. Atsevišķos rajonos tiek izveidoti šķirņu salīdzināšanas iecirkņi, kas iekārto attiecīgus izmēģinājuma laukus, kuros audzē samērā daudz šķirņu, no kurām izdala vietējiem apstākļiem piemērotākās. Bet saimniecības ne vienmēr izvēlas audzēšanai tieši attiecīgā apvidū rajonētās šķirnes, jo zemenes ļoti ietekmē augšanas apstākļi, sevišķi augsne.
Darba mērķis: noskaidrot, kādas ir nepieciešamās izmaksas, lai ierīkotu 1 ha lielu zemeņu plantāciju.
Darba uzdevums:
1) noskaidrot nepieciešamos darbus stādījumu ierīkošanai un kopšanai;
2) noskaidrot iespējamos realizācijas veidus un virzienus.
…
Eiropas Savienībā (ES) zemeņu ikgadējie ražošanas apjomi pārsniedz 1 milj. t. Pārsvarā zemenes tiek pārdotas svaigas, un tikai 25% kopapjoma nonāk pārstrādē. Nozīmīgākās ES zemeņu ražotājvalstis ir Spānija un Polija, kur iegūst vairāk nekā 40% no kopražas. Arī Itālija un Vācija pelnīti lepojas ar vairāk nekā 0,1 milj. t zemeņu ik gadu. Savukārt Polijai pieder pirmā vieta ES zemeņu pārstrādē, jo 60-70% no saražotajām zemenēm tiek paredzētas tieši šim nolūkam. Polija arī nodrošina apmēram 50-60% no ES kopējā pārstrādāto zemeņu piedāvājuma. Turpretī Spānija ir lielākā svaigu zemeņu piegādātāja ES tirgum, un pārstrādē nonāk vienīgi pārpalikumi. ES ir pasaules lielākā mīksto augļu ražotāja, lai gan šo augļu platības aizņem tikai 0,25% no kopējās lauksaimniecībā izmantotās zemes. Zemenes bieži tiek ražotas nelielās saimniecībās, reģionos ar mazāk auglīgu zemi, kā arī piemājas saimniecībās, kur tās ir papildu ienākumu avots. Mīksto augļu ražošana ES prasa augstu darbaspēka intensitāti. Pārstrādātas zemenes maksā mazāk par svaigām, tādējādi pārstrāde galvenokārt notiek valstīs vai reģionos ar zemākām darbaspēka izmaksām. Mīksto augļu ražošana bieži koncentrējas dažās ražotājvalstīs vai reģionos, dodot nozīmīgu ieguldījumu attiecīgajās ekonomikās. Spānija ir arī pasaules lielākā svaigu zemeņu eksportētāja - tās ikgadējais eksports uz pārējām ES dalībvalstīm sasniedz gandrīz 0,2 milj. t. Lielākā Spānijas svaigu zemeņu importētāja ir Francija.
- Akvakultūra un tās apakšnozare - zivju audzēšana ar mērķi organizēt maksas makšķerēšanu
- Zemeņu audzēšana modeļsaimniecībā
- ZS ražošanas attīstība (linu audzēšana)
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Akvakultūra un tās apakšnozare - zivju audzēšana ar mērķi organizēt maksas makšķerēšanu
Referāts augstskolai15
-
Dārzeņu audzēšana
Referāts augstskolai14
-
Zemeņu audzēšana
Referāts augstskolai20
-
Kartupeļi un to audzēšana
Referāts augstskolai23
-
Zosu audzēšana
Referāts augstskolai19
Novērtēts!